“How comes that you have to leave when I just got to know you?” vakar treniņā man vaicāja Kerija, svaiga Smith College socioloģijas programmas absolvente, ar kuru esmu sportojusi blakus jau vairāk nekā trīs mēnešus, bet tikai vakar nodarbības laikā mēs iepazināmies un parunājām. Līdzīgu tekstu man raidīja arī meitenes vakardienas Russian, Eurasian and Polish Studies programmas semestra noslēguma Happy hour.
Happy hour nozīmē fakultātes (es jau domāju angliski!, t.i. mācībspēku) kopīgu iedzeršanu, daļēji uz skolas rēķina. Nereti, piemēram, skola apmaksā uzkodas, dažkārt pat dzērienus vai pirmo dzērienu (kā šajā gadījumā, kad solītas bija uzkodas, bet otrdienās High Horse virtuve ir slēgta un pieejami ir tikai kokteiļi).
Happy hour parasti notiek apmēram pusotru stundu, un tas ir tiešām laiks, ko visi konkrēti ievēro: lielākais vairums, kad 5:35 ienācu bārā, bija tikko ieradušies un ar novēlošanos ieradās tikai viena meitene. 7:00, t.i. brīdī, līdz kuram bija izziņots pasākums, visi sāka atvadīties un vilt mugurā mēteļus. Mēs ar meiteni, kas bija aizkavējusies, lēni piebeidzām savu dzērienus, gaidot auto, un lai 7:10 kā pēdējās pamestu pasākuma vietu. Skrupulozi, kā pēc pulksteņa.
Russian, Eurasian and Polish Studies programma piedāvā visaptverošu reģiona studiju iespēju. Tas ietver valodu, vēsturi, kultūru, politiku. Šī programma ir arī labs piemērs tam, ka “programmas” ir starpdisciplināras. Liela daļa pasākuma komunikācijas notika krieviski. Izskatījās, ka krievu valodu labāk vai sliktāk te pārvalda visi. Un publika bija ļoti raiba, kā jau pati programma: te bija vairāki krievu valodas pasniedzēji (puisis pat no Smith College, kukrš pirms mēneša ir bijis Rīgā), programmu kūrē antropoloģe, mums sanāca interesanta saruna ar meiteni, kas veic pētījumu maģistra darbam bioantropoloģijā (viņa pēta “full time vecmāmiņu” fenomenu), programmā aktīvi darbojas arī vairāki profesori no politikas zinātnes departamenta.
Pasākums nebija visai plaši apmeklēts, jo Amhersta mazliet iesniegusi. Bet šoreiz tiešām – mazliet. Tieši tik daudz, lai uz ielas stulbi uzvestos tie auto, kuriem nav ziemas riepu. Snow day skolā bija izziņota jau no iepriekšējā vakara. No rīta paskatoties pa logu mēs ar Gerdu bijām pilnīgā neizpratnē – kāpēc skolas tiek slēgtas? Uz zemes ir dažu centimetru bieza sniega sega, bet ar to nepietiek pat kārtīgam sniegavīram!
Pa dienu turpina snigt, bet šīs pārslas nav salīdzināmas ar tām kupenām, kas tika pieputinātas dienās pēc Pateicības dienas brīvdienām. “Jau trešā snowday un ir tikai decembris,” sporta klubā spriež apmeklētāji. Priecājas par bērnu priekiem, un atceras karstās vasaras dienas, kad šīs brīvdienas ir jāatstrādā. Tuvākajās dienās sniegu vairāk nesola. Pēdējās dienas pirms brīvlaika bērni varēs apmeklēt skolu. Un arī lidmašīnas, izskatās, kursēs saskaņā ar grafikiem.
Happy hour nozīmē fakultātes (es jau domāju angliski!, t.i. mācībspēku) kopīgu iedzeršanu, daļēji uz skolas rēķina. Nereti, piemēram, skola apmaksā uzkodas, dažkārt pat dzērienus vai pirmo dzērienu (kā šajā gadījumā, kad solītas bija uzkodas, bet otrdienās High Horse virtuve ir slēgta un pieejami ir tikai kokteiļi).
Happy hour parasti notiek apmēram pusotru stundu, un tas ir tiešām laiks, ko visi konkrēti ievēro: lielākais vairums, kad 5:35 ienācu bārā, bija tikko ieradušies un ar novēlošanos ieradās tikai viena meitene. 7:00, t.i. brīdī, līdz kuram bija izziņots pasākums, visi sāka atvadīties un vilt mugurā mēteļus. Mēs ar meiteni, kas bija aizkavējusies, lēni piebeidzām savu dzērienus, gaidot auto, un lai 7:10 kā pēdējās pamestu pasākuma vietu. Skrupulozi, kā pēc pulksteņa.
Russian, Eurasian and Polish Studies programma piedāvā visaptverošu reģiona studiju iespēju. Tas ietver valodu, vēsturi, kultūru, politiku. Šī programma ir arī labs piemērs tam, ka “programmas” ir starpdisciplināras. Liela daļa pasākuma komunikācijas notika krieviski. Izskatījās, ka krievu valodu labāk vai sliktāk te pārvalda visi. Un publika bija ļoti raiba, kā jau pati programma: te bija vairāki krievu valodas pasniedzēji (puisis pat no Smith College, kukrš pirms mēneša ir bijis Rīgā), programmu kūrē antropoloģe, mums sanāca interesanta saruna ar meiteni, kas veic pētījumu maģistra darbam bioantropoloģijā (viņa pēta “full time vecmāmiņu” fenomenu), programmā aktīvi darbojas arī vairāki profesori no politikas zinātnes departamenta.
Pasākums nebija visai plaši apmeklēts, jo Amhersta mazliet iesniegusi. Bet šoreiz tiešām – mazliet. Tieši tik daudz, lai uz ielas stulbi uzvestos tie auto, kuriem nav ziemas riepu. Snow day skolā bija izziņota jau no iepriekšējā vakara. No rīta paskatoties pa logu mēs ar Gerdu bijām pilnīgā neizpratnē – kāpēc skolas tiek slēgtas? Uz zemes ir dažu centimetru bieza sniega sega, bet ar to nepietiek pat kārtīgam sniegavīram!
Pa dienu turpina snigt, bet šīs pārslas nav salīdzināmas ar tām kupenām, kas tika pieputinātas dienās pēc Pateicības dienas brīvdienām. “Jau trešā snowday un ir tikai decembris,” sporta klubā spriež apmeklētāji. Priecājas par bērnu priekiem, un atceras karstās vasaras dienas, kad šīs brīvdienas ir jāatstrādā. Tuvākajās dienās sniegu vairāk nesola. Pēdējās dienas pirms brīvlaika bērni varēs apmeklēt skolu. Un arī lidmašīnas, izskatās, kursēs saskaņā ar grafikiem.
RSS Feed
