Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Dinozauri un Christmas shopping

24/11/2019

0 Comments

 
​Pēc 6dienas rīta gymnastics mēs ar Gerdu bijām sarunājušas pusdienas kopā ar jau vairkkārtīgi pieminēto pensionēto profesoru Neal.
​Pirms barot vēderus, pabarojām intelektu – Amherstas koledžas Dabas muzejā izgājām cauri fosīliju ekspozīcijai, apskatījām dinozauru un mamutu skeletus. Izrādās, pirmais ģeologs – nopietnākais fosīliju pētnieks esot bijis tāds E.Hičkoks (šo uzvārdu aizmirst nav iespējams), kas dzimis tepat blakus Dīrfildā, 19. gs sākumā dzīvojies un pētījis Amherstas apkaimi ģeoloģiski. Tiem, kuriem interesē šī joma, iespējams, viņa vārds nav svešs. Lasot viņa biogrāfiju, aprakstus, skatoties viņa zīmētās kartes, prātam neaptverams liekas tas, ko viņš dzīves laikā ir atklājis un aprakstījis (interesentiem: https://en.wikipedia.org/wiki/Edward_Hitchcock).
Picture
Daži dienasgrāmatas raksta konspektīvāk...
Neal izdevās “izsvītrot” vēl vienu ierakstu no Gerdas “must do” saraksta – beidzot izmēģinājām arī Chilli’s restorānu. Tajā bija mazs joks… izrādās, pēc labākajām Dienvideiropas tradīcijām rēķinam tiek pieskaitīta neatrunāta pozīcija “table entertainment” (uz galda stāvēja tāda kā planšetīte, kurā G mēģināja paspēlēt kādas spēlītes). Mēs ar Neal paziņojām, ka neesam šādu vienošanos slēguši, cena nav apspriesta un vispār, “līgumu” ir slēgusi nepilngadīga persona, netiekot iepazīstināta ar līguma noteikumiem un sekām. 2 USD no rēķina noņēma, bet lielāks zaudējums bija uz dzeramnaudas rēķina (mazāks procents).
​
Vispār ASV viņi dzeramnaudas dod visiem un lielas. Krogos 15-20%. Pat pašnodarbinātām personām, piem., frizierim, manikīram, tiek uzskatīts par nepieciešamu dod dzeramnaudu. Pērkot kafiju pie letes, kur to turpat paņem (tie paši 10-15-20%) Nopērkot bulciņu kafejnīcā (kur oficiants nav nācis, tevi apkalpojis). Liekas, drīz piedāvājums “choose tip” parādīsies arī veikalā, pērkot pārtikas preces! (Pagaidām, ja veikalā norēķinās ar debetkarti, parādās “cash back” opcija, proti, naudas izņemšana, nemeklējot ATM).
Mazliet atvilkušas elpu dodamies uz Northampton, apgūt kādu Yoyo triku. Izstāvējušas kārtīgu sastrēgumu (9. ceļš, kas savieno Amherst un Northampton savieno arī tuvējo apkaimi ar 91 autostrādi, sastrēgumu veido galvenokārt auto, kas vēlas tikt uz tās), nonākam bērnu spēļu-zinātnes centrā. Liela ir mūsu vilšanās, ka yoyo skola sestdienās vairs nenotiek. Brīvdienās tā atsāksies tikai nākamgad. Var jau saprast, jo veikals tāpat čum un mudž no cilvēkiem, nav kur apgriezties. Visi pērkas, pērkas, pērkas, lai gan nav pat klāt Black Friday (man bail iedomāties, kas notiks tad). Atceramies, ka pamanījām arī auto straumi un pilnus stāvlaukumus pie lielveikaliem pa ceļam. Kas tas par trakumu?

Veikalā mūs pamana kaimiņos dzīvojošā Gi skolasbiedra mamma. “Christmas shopping?” jautāju viņai? “Ou, I’m already almost done!” viņa atbild. Vēl nav pat Pateicības diena bijusi… Lai ari man jau ir mājās dažas mazas pirmās dāvaniņas (ko tad nu es vispār spēšu atvest), man jau likās, ka sāku Christmas shopping šausmīgi agri. Nekā, viena no pēdējām laikam.
​
Izskatās, viņi te to apdāvināšanos un dāvanu meklēšanu ņem patiešām nopietni. Gerdai, saprotu, galvenā baža, ka es, atgriežoties LV, nepagūšu dāvanas sagādāt. Drošības labad viņa izveido arī sarakstu te…
Picture
Picture
Mums Dabas muzejā patika akmeņi. Arī pusdārgakmeņi. Un, kas interesanti, ar formulām apakšā!
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.