Pati visu dienu esmu pavadījusi pie lielās mapes ar disertācijas tekstu, un labojot un papildinot 1. nodaļu. Vajadzīgi, lai arī šausmīgi aizraujoši. Kad pilnīgi tas teksts apriebjas, mazliet palasu no bibliotēkas paņemtās grāmatas – jāapgūst tās. Ceru, ka no lasītā kaut ko spēšu arī atcerēties. Bet vispār tā ir fantastiska sajūta: kad meklējot kaut ko internetā nonāc Google Books lapā pie kāda avota un to vari tūlīt pasūtīt, lai uznes augšā no bibliotēkas krātuves. Rīt vai parīt bibliotēkas plauktiņā mani gaidīs 2 grāmatas, kurās precizēšu dažus jautājumus senās Romas lietu tiesību regulējumā.
Tomēr skaidrs ir tas, ka pat tik neuzrunājošās dienās kāda bija vakar (rudenīgi nomākusies un salīdzinoši jau vēsa), no mājas ir jāizvelkas. Ceļā uz Amherst Coffee vai UMass, protams, paiet laiks, bet katra iziešana bieži ir vērtīga informācijas apmaiņa. Vakar tās nepilnās stundas, ko pavadīju sporta klubā, laikā pamanījos gan ģērbtuvēs ar kundzītēm izpļāpāties par jogas nodarbībām klubā (jā, vairums ir “gentle yoga”, bet ceturtdienu pēcpusdienā viena nodarbība esot “quite vigorous”), gan arī satikt vienu no tiem pensionētajiem profesoriem, kas bija gan atnācis uz manu prezentāciju un ko satiku arī pie vakariņām pēc tiesneša Liu lekcijas (profesors tieši kāpa ārā no baseina, kad ieradāmies). Tiešām neatceros, vai šis bija tas profesors, kas teicās aicināt vakariņās, jo viņam kaimiņos pensionēta kundzīte, kuras izcelsme saistās ar Latviju, dzīvo, vai kāds cits (viņi man liekas tik līdzīgi tie onkuļi!), bet nu šis konkrētais dzīvo man kaimiņos, tas nu ir skaidrs.
Un vēl skaidrs ir tas, ka šodien pēc sporta kluba ir jāpapusdieno un jādodas uz pilsētu. Informācija atnāk pie manis caur datoru un datubāzēm, bet vispār tā ir arī tur ārā. Telefons rāda, ka pusdienlaikā debesis noskaidrosies (tagad ir kārtīga migla, fotogrāfu laimes laiks), bet dienas vidū iesilšot līdz 12-13 grādiem un būs saulains. Tas jau der.