Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Dec-11-2019

12/12/2019

0 Comments

 
Gerda skaita dienas līdz mājupceļam.

Sūta tēvam info, kad jābrauc pretī. Arī es sāku domāt par lietām, kas nepieciešamas (jānopērk melnas botas hiphopam, piemēram, Rīgā tādas atrast ir gandrīz neiespējami). Nedēļas nogalē jāsāk likt mantas čemodānos, lai saprastu, vai viss ietilpst.

Vienlaikus turpinu darbus tā, it kā te grasītos palikt vēl mēnešus. Lasu, rakstu, sazinos. Gatavojos Institute for Global Law & Policy at Harvard Law School workshopam janvārī. Uz to pieteikties pamudināja profesore no UMass. Izturēju konkursu un pavadīšu nedēļas nogali kopā ar vēl 40 pētniekiem no visas pasaules, strādājot pie to jaunākajām publikācijām.

Akadēmiski līdzšinējie mēneši ir bijis spēcīgs impulss: gan tāpēc, ka esmu daudz lasījusi, jaunāko, ko raksta, gan saziņa ar fakultāti bijusi labā līmenī. Arī šādas iespējas kā pieminētais seminārts – par to pastāstīja un rekomendācijas man rakstīja tieši UMass profesore. Visbeidzot, cilvēcīgi– tās draudzības, kas veidojušās, visas ir ar ļoti interesantiem cilvēkiem.
​
Šodienas patīkamais pārsteigums bija UMass operativitāte: man ASAP vajadzēja Fulbraitu koordinējošajai iestādei no universitātes aizsūtīt vēstuli. Viss tika noorganizēts stundas laikā, visi iesaistītie pārjautāja, vai viss ir izdarīts. Īsa e-pasta formā. Un tas viss – semestra noslēgumā, kad skolās notiek viegls vājprāts. “Get ir done” princips?
Picture
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.