Sūta tēvam info, kad jābrauc pretī. Arī es sāku domāt par lietām, kas nepieciešamas (jānopērk melnas botas hiphopam, piemēram, Rīgā tādas atrast ir gandrīz neiespējami). Nedēļas nogalē jāsāk likt mantas čemodānos, lai saprastu, vai viss ietilpst.
Vienlaikus turpinu darbus tā, it kā te grasītos palikt vēl mēnešus. Lasu, rakstu, sazinos. Gatavojos Institute for Global Law & Policy at Harvard Law School workshopam janvārī. Uz to pieteikties pamudināja profesore no UMass. Izturēju konkursu un pavadīšu nedēļas nogali kopā ar vēl 40 pētniekiem no visas pasaules, strādājot pie to jaunākajām publikācijām.
Akadēmiski līdzšinējie mēneši ir bijis spēcīgs impulss: gan tāpēc, ka esmu daudz lasījusi, jaunāko, ko raksta, gan saziņa ar fakultāti bijusi labā līmenī. Arī šādas iespējas kā pieminētais seminārts – par to pastāstīja un rekomendācijas man rakstīja tieši UMass profesore. Visbeidzot, cilvēcīgi– tās draudzības, kas veidojušās, visas ir ar ļoti interesantiem cilvēkiem.
Šodienas patīkamais pārsteigums bija UMass operativitāte: man ASAP vajadzēja Fulbraitu koordinējošajai iestādei no universitātes aizsūtīt vēstuli. Viss tika noorganizēts stundas laikā, visi iesaistītie pārjautāja, vai viss ir izdarīts. Īsa e-pasta formā. Un tas viss – semestra noslēgumā, kad skolās notiek viegls vājprāts. “Get ir done” princips?