Naktī dzirdu, ka sāk līt. Negribas tam īsti ticēt, jo laika prognozes taču solīja sauli. (Pēc kāda laika aptveru, ka pirmdienas prognozes taču nemaz neskatījos. Tie transatlantiskie lidojumi sajauc galvu un laikus). Izgulējusi gandrīz 12h miega, pakoju savu nelielo mantību maisiņos un plēvēs, lai tas nesalītu. Soma neliekas pārāk ūdens izturīga.
Vienu brīdi lietus tā ka pierimst un es atstāju īrēto istabu. Tomēr klusums izrādās mānīgs - tik tikko esmu izgājusi līdz lielajai ielai, kad lietus atsākas ar jaunu sparu. Ieskrienu autobusa pieturā novērtēt, cik tāls ir ceļš līdz nolūkotajai kafejnīcai/ tējnīcai. Smieklīgi. Mazliet vairāk par kilometru. 12 mīnusu gājiens. Saukt Uber?
Atrisinājums atrodas pats no sevis- pie ielas stūra parādās autobuss ar galamērķi “Harvard Square”. 2 pieturas autobusā un esmu pie kafejnīcas.
Paņēmusi milzīgu krūzi ar stipru kafiju (“two extra shots of espresso, please”), sēžu un skatos vakardienas bildes, sazvanos ar tēvu un beigās pat izvelku disertācijas kopsavilkumu. Ārā lietus kļūst tikai spēcīgāks un man pietiek ar to Hārvardu, ko redzu aiz loga. Pat pusdienu steika vietu izvēlos tādu, uz kuru jāiet pēc iespējas mazāk.
Vienu brīdi lietus tā ka pierimst un es atstāju īrēto istabu. Tomēr klusums izrādās mānīgs - tik tikko esmu izgājusi līdz lielajai ielai, kad lietus atsākas ar jaunu sparu. Ieskrienu autobusa pieturā novērtēt, cik tāls ir ceļš līdz nolūkotajai kafejnīcai/ tējnīcai. Smieklīgi. Mazliet vairāk par kilometru. 12 mīnusu gājiens. Saukt Uber?
Atrisinājums atrodas pats no sevis- pie ielas stūra parādās autobuss ar galamērķi “Harvard Square”. 2 pieturas autobusā un esmu pie kafejnīcas.
Paņēmusi milzīgu krūzi ar stipru kafiju (“two extra shots of espresso, please”), sēžu un skatos vakardienas bildes, sazvanos ar tēvu un beigās pat izvelku disertācijas kopsavilkumu. Ārā lietus kļūst tikai spēcīgāks un man pietiek ar to Hārvardu, ko redzu aiz loga. Pat pusdienu steika vietu izvēlos tādu, uz kuru jāiet pēc iespējas mazāk.
Kad iznāku no pusdienām, lietus ir pārvērties ledus lietū- no debesīm krīt asi ledus gabaliņi. Cilvēki pa ielām pārvietojas maziem pārskrējieniem, katru reizi saņemdamies pakļauties stihijai. Sados apstākļos mans ieplānotais gājiens līdz Harvard Book Store liekas tāls un nereāls. Vēl vienu teju, lūdzu!
| Iemūku metro mājīgajā siltumā. Man Blakus sēdošais puisis Tinderī pēta puišu profilus. Pretim, eglīšu rotājumu ap kaklu aplicis, miglaini klanās nedaudz apreibis puisis ar aplupušu manikīru. Korejiešu meitenīte aizrautīgi lasa “The hidden stairway”. Aiz loga slīd pelēku mākoņu segta Bostona. Fotogeniska, padomāju. |  |
Šī vide veicina radošumu. Vai arī radošumu veicina atpūta, kas manam smadzenēm ir bijusi brīvdienu laikā. Pie rakstu darbiem (tiem zinātniskajiem) ķeros ar prieku un aizrautību. Pēkšņi aizraujoši liekas saprast atšķirību starp “merge” un “consolidate”, starp “relations” un “relationship”. Kā es esmu līdz šim dzīvojusi, to nezinot?
 | Atgriežoties Amherstā sajūta ir tāda, it kā nebūtu bijusi prom. Nedēļa Rīgā liekas gandrīz nereāla. Bet vai tā nav ar lielu daļu pagātnes notikumu? Ir jocīgi atrast dažas Gerdas atstātās mantas, uznāk sajūta, ka man viņas pietrūkst, bet cenšos tai nepieķerties. Jāpieķeras plāniem un darbiem. |
RSS Feed
