Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

Citāda iepirkšanās

16/12/2019

0 Comments

 
Kurpes mēs dabūjām!
​
(Vispār, atskatoties uz vakardienu, man sajūta, ka tā kurpju pirkšana bija pirms trim dienām. Ir tādas dienas, pēc kurām liekas, ka pagājušas trīs. Ne velti Gerda pati aizgāja gulēt īsi pēc 9 un kad uzgāju pie viņas palasīt, viņas acis jau bija ciet un nebija pat spēka klausīties grāmatu.)
Picture
Pēc kurpēm (melnām botām hiphopam) mēs devāmies uz Springfieldu. Basketbola dzimteni. Hallo of Fame neapmeklējām (un arī Dr. Seus muzeju ne, Teodors Geisels nākot no Springfīldas, tāpēc tas muzejs). 40 min brauciena attālumā no Amherstas ir šis bijušais spēcīgais industriālais centrs, kas tagad mēģina atrast jaunu seju.
​
Labā ziņa: Gerda ir apauta. Viņai patīk Skechers botas, bet izvēle arī Skechers veikalā nebija viegla. Tomēr pēc stundas mēs izejam pa durvīm ar pat diviem pāriem apavu: melniem un baltiem.
Ceturtdien Gerdai skolā būs t.s. Marble Party – viņiem tādas pa retam notiek, kad klase ir ilgāku laiku labi uzvedusies un sakrājusi “marbles”, kā arī izdevies iknedēļas loterijā to “party” iespēju izlozēt (man princips līdz galam nav skaidrs, bet tādas party bieži nenotiek). Tajās dienās viņi var uz skolu nākt pidžamās, ar mīkstajām rotaļlietām, un dienas vidū notiek spēlēšanās. Vecāki tiek aicināti “iesūtīt snacks”.
​
Ceturtdienas Marble Party notiks arī tāda kā klasesbiedru atvadīšanās no Gerdas. Tad nu mēs tai “snacks” lietai šoreiz pieejam mazliet radošāk: tā kā esam Springfieldā, izmantojam faktu, ka te atrodas reģiona vienīgais “krievu veikals”. Neliels angārs, kurā ieejot atmiņā ataust centrāltirgus. Visas sarunas notiek krievu valodā ar dažādu akcentu, pārdevējas izskatās izteikti slāviskas, tāpat kā vairums pircēju. Te var tikt gan pie vārītajām desām, gan basturmas un ikriem. Var nopirkt svaigi ceptu rupjmaizi vai borodinas maizi. Borjomi un Esentuki. Laimas šokolādi un vafeļtortes. Prjaņnīkus un halvu. Šprotes un marinētus gurķīšus. Kefīru un biezpienu. Nu visu to, pēc kā teorētiski varētu sailgoties. Mēs paņemam sāļos salmiņus (Gerdai tie garšo), vafeļtorti (neticu, ka te bērni to sapratīs, bet vienalga, tas jau jautrākais) un Laimas šokolādi.
Pārējā diena paskrien dažādās izklaidēs – taiešu virtuves baudīšanā, Amherst Coffee kafijas porcijā (te atkal ir tik pilns, ka nevar pat atrast vietu, kur apsēsties), kartingu apmeklējumā (bildes būs! kameru aizmirsu auto un tikšu klāt tikai vakarā!), kā arī 2 stundas pa baseiniem (nu tieši tik ilgi man vajag, lai izietu pa diagonāli cauri vēl pēdējai no bibliotēkas paņemtajai, bet vēl neizšķirstītajai grāmatai).

Vakarā sāku lēnām vākt kopā mūsu mantas, šobrīd gan koncentrējoties uz lielu kasti, kurā kraut nodošanai makulatūru. Vakara gaitā lielā kaste ir gandrīz pilna. Cik ātri mēs apaugam ar mantām un dažādiem patiesībā nevajadzīgiem niekiem!
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.