(Vispār, atskatoties uz vakardienu, man sajūta, ka tā kurpju pirkšana bija pirms trim dienām. Ir tādas dienas, pēc kurām liekas, ka pagājušas trīs. Ne velti Gerda pati aizgāja gulēt īsi pēc 9 un kad uzgāju pie viņas palasīt, viņas acis jau bija ciet un nebija pat spēka klausīties grāmatu.)
Pēc kurpēm (melnām botām hiphopam) mēs devāmies uz Springfieldu. Basketbola dzimteni. Hallo of Fame neapmeklējām (un arī Dr. Seus muzeju ne, Teodors Geisels nākot no Springfīldas, tāpēc tas muzejs). 40 min brauciena attālumā no Amherstas ir šis bijušais spēcīgais industriālais centrs, kas tagad mēģina atrast jaunu seju. Labā ziņa: Gerda ir apauta. Viņai patīk Skechers botas, bet izvēle arī Skechers veikalā nebija viegla. Tomēr pēc stundas mēs izejam pa durvīm ar pat diviem pāriem apavu: melniem un baltiem. |
Ceturtdienas Marble Party notiks arī tāda kā klasesbiedru atvadīšanās no Gerdas. Tad nu mēs tai “snacks” lietai šoreiz pieejam mazliet radošāk: tā kā esam Springfieldā, izmantojam faktu, ka te atrodas reģiona vienīgais “krievu veikals”. Neliels angārs, kurā ieejot atmiņā ataust centrāltirgus. Visas sarunas notiek krievu valodā ar dažādu akcentu, pārdevējas izskatās izteikti slāviskas, tāpat kā vairums pircēju. Te var tikt gan pie vārītajām desām, gan basturmas un ikriem. Var nopirkt svaigi ceptu rupjmaizi vai borodinas maizi. Borjomi un Esentuki. Laimas šokolādi un vafeļtortes. Prjaņnīkus un halvu. Šprotes un marinētus gurķīšus. Kefīru un biezpienu. Nu visu to, pēc kā teorētiski varētu sailgoties. Mēs paņemam sāļos salmiņus (Gerdai tie garšo), vafeļtorti (neticu, ka te bērni to sapratīs, bet vienalga, tas jau jautrākais) un Laimas šokolādi.
Vakarā sāku lēnām vākt kopā mūsu mantas, šobrīd gan koncentrējoties uz lielu kasti, kurā kraut nodošanai makulatūru. Vakara gaitā lielā kaste ir gandrīz pilna. Cik ātri mēs apaugam ar mantām un dažādiem patiesībā nevajadzīgiem niekiem!