Tie sniegotie meži ir Amherstas apkaimes meži. Tāpat kā Emilija Dikinsone, arī Roberts Frosts ir no Amherstas. Arī viņu ir iedvesmojusi šī vide, šī kopiena, Jaunanglija. Viss kopā. (Tas pats, kas man liek katru rītu rakstīt, nez?)
Šo visu, kā arī detaļas no Dikinsones dzīves es uzzināju 2.5h braucienā uz Bostonu un 3.5h braucienā no Bostonas kopā ar indiešu Fulbraita stipendiāti, Dikinsones pētnieci, kas jau sarakstījusi vairākas grāmatas par Dikinsones daiļradi. Viņa te ir kārtējā rakstniecības projektā, bet iepriekšējo varat apskatīt te: https://www.amazon.com/Emily-Dickinson-Writing-as-Woman/dp/9385719025
Uz Bostonu mēs abas devāmies uz Fulbraita semināru. Šoreiz tēma bija t.s. Community Colleges. Ievērojot diskusijas ap un par izglītību Latvijā, arī mūsu sarunas bloga komentāros, mani patiesi interesēja šī augstskolu forma. Un tās 4 stundas, ko pavadījām lielākajā Masačūsetsas “tautas augstkolā” Bunger Hill Community College bija tik informācijas pārpilnas, ka laikam varētu dalīties ilgi. |
Pati CC atrodas bijušā cietuma telpās. Iekārtojums mazliet līdzīgs kā Gerdas skolā, te nav lielo un populāro universitāšu elpas. Jā, ir redzams, ka studentu korpuss ir daudz dažādāks, vienkāršāks. CC ir pat programma pārtikas bezmaksas izdalīšanai studentiem. Vienlaikus būdama izglītības iestāde, tā veic arī sociālu funkciju. Ļoti daudzdimensionāls projekts, ko nav tik viegli aptvert. Tāpēc, lai arī vakarā biju pilnīgi beigta no šīs dienas, esmu ļoti apmierināta ar pasākumu, uzzināto. Arī cilvēkiem, ar kuriem parunāju – lielais vairums bija Harvardā rezidējoši pētnieki, daļu no kuriem jau biju iepazinusi iepriekšējā ekskursijā.