…And miles to go before I sleep…
Šī ir pēdējā rindiņa no slavenā Roberta Frosta dzejoļa “Stopping by Woods on a Snowy Evening”. Šo dzejoli man Minesotā citēja taivāniešu istabas biedrene, to pieminot kā klasisko stāstu, kur interpretētāji izdomā nezin ko, bet pats Frosts esot pateicis, ka vispār – šis dzejolis bija par pastaigām sniegotos mežos.
Tie sniegotie meži ir Amherstas apkaimes meži. Tāpat kā Emilija Dikinsone, arī Roberts Frosts ir no Amherstas. Arī viņu ir iedvesmojusi šī vide, šī kopiena, Jaunanglija. Viss kopā. (Tas pats, kas man liek katru rītu rakstīt, nez?)
Šo visu, kā arī detaļas no Dikinsones dzīves es uzzināju 2.5h braucienā uz Bostonu un 3.5h braucienā no Bostonas kopā ar indiešu Fulbraita stipendiāti, Dikinsones pētnieci, kas jau sarakstījusi vairākas grāmatas par Dikinsones daiļradi. Viņa te ir kārtējā rakstniecības projektā, bet iepriekšējo varat apskatīt te: https://www.amazon.com/Emily-Dickinson-Writing-as-Woman/dp/9385719025
Tie sniegotie meži ir Amherstas apkaimes meži. Tāpat kā Emilija Dikinsone, arī Roberts Frosts ir no Amherstas. Arī viņu ir iedvesmojusi šī vide, šī kopiena, Jaunanglija. Viss kopā. (Tas pats, kas man liek katru rītu rakstīt, nez?)
Šo visu, kā arī detaļas no Dikinsones dzīves es uzzināju 2.5h braucienā uz Bostonu un 3.5h braucienā no Bostonas kopā ar indiešu Fulbraita stipendiāti, Dikinsones pētnieci, kas jau sarakstījusi vairākas grāmatas par Dikinsones daiļradi. Viņa te ir kārtējā rakstniecības projektā, bet iepriekšējo varat apskatīt te: https://www.amazon.com/Emily-Dickinson-Writing-as-Woman/dp/9385719025
Jauki, ka man bija kompānija, jo ceļš bija traks: lija trakāk kā pa Jāņiem, un atceļā ne tikai stumdījāmies sastrēgumos, bet iekūlāmies arī biezā miglā. Un esot cilvēki, kas uz Bostonu uz darbu brauc katru dienu… 2-3 stundas katrā virzienā. Neiedomājami. Labi, ka man bija kompānija, pļāpājot ar Mousumi un viņas vīru uzzināju daudz ne tikai par amerikāņu dzeju, bet arī par sadzīvi Indijā.
 | Uz Bostonu mēs abas devāmies uz Fulbraita semināru. Šoreiz tēma bija t.s. Community Colleges. Ievērojot diskusijas ap un par izglītību Latvijā, arī mūsu sarunas bloga komentāros, mani patiesi interesēja šī augstskolu forma. Un tās 4 stundas, ko pavadījām lielākajā Masačūsetsas “tautas augstkolā” Bunger Hill Community College bija tik informācijas pārpilnas, ka laikam varētu dalīties ilgi. |
Sākot jau ar faktu, ka no visiem vidusskolu absolventiem, kas turpina mācīties tālāk, uz tautas augstskolām aiziet 48%. Gandrīz puse! Liela daļa to dara tāpēc, lai samazināt studiju maksas. Gadu, divus nomācoties tautas augstkolā, iegūtos kursus pārnes, piemēram, uz UMass, kur gada maksa ir apmēram 3x lielāka (un vēl pienākums dzīvot campus pirmo gadu). Studijas tautas koledžā ir iespējams uzsākt pat vēl mācoties vidusskolā, bez maksas ņemot atsevišķus kursus un tos pēc tam ieskaitot (atkal ietaupījums). Principā – ja ir motivācija, to ir iespējams izdarīt. Tautas augstskolu (CC) studiju vidējais līmenis noteikti ir zemāks – klases ir ļoti dažādas, no dažādiem sabiedrības slāņiem, arī dzīves pabērniem un CC vīzija un uzdevums ir tiem censties dot labāko, lai tie varētu kaut ko sasniegt. Piemēram, ir īpašas atbalsta programmas “first generation college students”, proti, kuru ģimenēs neviens nekad nevienā augstskolā nav mācījies.
Vidējais studenta vecums Bunker Hills ir 27. Jaunākais students ir 15gadīgs vidusskolnieks, vecākais – 79 gadīga kundzīte. Te cilvēki gan iegūst papildus zināšanas karjeras vidusposmā (aktuāli esot programmēšanas, IT kursi), te kursus organizē darba devēji, te studijas pabeidz tie, kam kādreiz tās nācies pamest. Te studē pat pensionāri, kas pēc aiziešanas no darba ir atraduši laiku beidzot darīt to, ko vienmēr ir gribējuši – studēt mākslu vai valodas. Tāpat CC kopā ar vietējiem darba devējiem veido kursus, kas ir ārpus mācību programmas, bet to mērķis ir radīt darbiniekus tur, kur to tūlīt trūks (šobrīd izstrādes procesā ir programma, kas palīdzētu sagatavot cilvēkus darbam ostās, ar atpūtas laivām, dažādās lomās).
Pati CC atrodas bijušā cietuma telpās. Iekārtojums mazliet līdzīgs kā Gerdas skolā, te nav lielo un populāro universitāšu elpas. Jā, ir redzams, ka studentu korpuss ir daudz dažādāks, vienkāršāks. CC ir pat programma pārtikas bezmaksas izdalīšanai studentiem. Vienlaikus būdama izglītības iestāde, tā veic arī sociālu funkciju. Ļoti daudzdimensionāls projekts, ko nav tik viegli aptvert. Tāpēc, lai arī vakarā biju pilnīgi beigta no šīs dienas, esmu ļoti apmierināta ar pasākumu, uzzināto. Arī cilvēkiem, ar kuriem parunāju – lielais vairums bija Harvardā rezidējoši pētnieki, daļu no kuriem jau biju iepazinusi iepriekšējā ekskursijā.
Pati CC atrodas bijušā cietuma telpās. Iekārtojums mazliet līdzīgs kā Gerdas skolā, te nav lielo un populāro universitāšu elpas. Jā, ir redzams, ka studentu korpuss ir daudz dažādāks, vienkāršāks. CC ir pat programma pārtikas bezmaksas izdalīšanai studentiem. Vienlaikus būdama izglītības iestāde, tā veic arī sociālu funkciju. Ļoti daudzdimensionāls projekts, ko nav tik viegli aptvert. Tāpēc, lai arī vakarā biju pilnīgi beigta no šīs dienas, esmu ļoti apmierināta ar pasākumu, uzzināto. Arī cilvēkiem, ar kuriem parunāju – lielais vairums bija Harvardā rezidējoši pētnieki, daļu no kuriem jau biju iepazinusi iepriekšējā ekskursijā.
 Studentu sastāvs. Statistika |  6% CC studējošo esot int'l students. Lūk, viņu sastāvs! |  Piemēri sadarbībai starp darba devējiem un CC |
Bostona ir interesanta, tur ir daudz cilvēku, ko gribētos satikt, bet jau izkāpjot no auto un pāri ielai dodoties uz Bunker Hill, mani pārņem ilgas pēc Amherstas. Esmu jau pieradusi pie savas mazās, mīļās college town, kur nav debesskrāpju, platu ielu un auto straumes.
RSS Feed
