Internetā par Holyoke apkalpošanas centru var visādas šausmas izlasīt – dažs tur esot 3 stundas sēdējis. Tad nu apbruņojos ar lasāmvielu un ierodos centrā rīta agrumā.
SS ofiss ir laikam vienīgā vieta pilsētā, kur valda dzīvība. Kad ienāku pa durvīm, telpa ir pilna ļaužu, lielāko daļu no kuriem veido acīmredzami dzīves pabērni. Vēl kādu tādu pašu formalitāšu kārtotāju kā es sazīmēt ir grūti.
Lai arī telpa ļaužu pārpilna, notiek kustība. Uz mana numuriņa redzams, ka esmu to izņēmusi 9:19, bet jau 9:34 atskan aicinājums iet pie lodziņa. Vēl pēc apmēram 12 minūtēm visas formalitātes ir nokārtotas. Varu gaidīt pastā vēstuli ar SS numuru un karti.
Tomēr devos turp galvenokārt ar domu apskatīties, kā no iekšpuses izskatās bibliotēka. Koledža dibināta 1837. gadā, kad arī būvētas pirmās tās ēkas. Te sajūta ir pilnīgi citāda nekā UMass – šis campus ir ar tādu “veco laiku smaržu”. Bibliotēkā gan sev neko derīgu neatrodu (tiesību zinātnes plauktiņos citas tēmas, ne mani šobrīd interesējošais ekonomikas novirziens), tomēr visu bibliotēku ar interesi izstaigāju – gan kluso studiju, gan kopstudiju, gan atpūtas telpas. Forša atmosfēra.
Ārā visu dienu bija izteikti vasarīgs laiks – dienas vidū gaiss uzsila līdz pat 30 grādiem. Atvaļinājuma sajūta. Piespiežu sevi pabeigt lasīt par piespiedu atsavināšanu ekonomisko teoriju un ieskatos iepriekš izdrukātajā rakstā par “private takings”, t.i., analīzi par gadījumiem, kad atsavināšana notiek par labu citai privātpersonai, ne valstij. Aizraujošs raksts! Mazliet no jurisprudences, mazliet no ekonomikas, un daudz ideju. Tik jānosprauž brīdis, kad pārstāšu uzsūkt šīs idejas un mēģināšu strukturēt savas. Baumo, ka turpmākās dienas būšot vēsākas, temperatūra pakāpsies tikai mazliet virs 20. Varbūt tas labāk ļaus noskaņoties darbam?