Beidzot rutīna!

Nekad nebūtu domājusi, ka tā varētu iemīlēt rutīnu.

Mierīgu darbadienu, kuras rītā ielieku meitu skolas autobusā un savācu no skolas pēc 17.
​
Mierīgu darbadienu, kad pēc trakas ierašanās un visai saspringtas lietu kārtošanas, un visai haotiskas nedēļas nogales beidzot iestājas nosacīts miers. Kad dienu pavadu ar tekstiem datora ekrānā, tikai pēcpusdienā, saprotot, ka galva sāk kūpēt un mazliet sāpēt, izejot pastaigā. Strādāju turpat no mājām, lieku kopā idejas un tekstus. Pastaigas tepat pa laukiem, pļavām, kas ir visapkārt. Diena paskrien vēja spārniem – vai tā notiek, ja dari kaut ko, kas patīk? Vienīgais, kā šobrīd mazliet pietrūkst, ir bowspring yoga klases ar Inetu. Vingroju mājās pati, bet, kā jau zinām – tas nav tas pats. Un, cik rāda līdzšinējā pieredze, citu jogas nodarbību apmeklēšana īstu gandarījumu nedod. Tā ir, ja pierod pie labām lietām!

Skolas autobusu gaidot. Cits rīts.

av jau, protams, tā, ka viss būtu pilnībā atrisināts. Gerdas skolas un klases jautājums atkal aktuāls kļuva brīdī, kad viņa ieradās mājās un sašutusi paziņoja, ka skolā viņai mācījuši pie 280 pieskaitīt 3. Normāla otrās klases viela. Izmantojot ASV e-klases ekvivalentu Remind, aizsūtu ziņu klases audzinātājam, lūdzot viņa viedokli. Vai Gerdai būtu vēlams mainīt klasi, vai arī ir iespējams, ka viņa šajās mācību stundās paņem līdzi Latvijas mācību grāmatas un laiku pavada rēķinot ko sarežģītāku? Nebūtu jau problēma tā viela, bet bērns tās divas stundas esot smagi garlaikojies, kam es pilnībā ticu. Šķiet, arī pārējā mācību viela diezgan viegla. Mājās pārrunājam, ka ASV, pretēji Latvijai, ļoti atšķiroties arī privātskolu un publisko skolu līmenis, to varot īpaši just augstskolās. No privātajām skolām nākušie jaunieši ir nobriedušāki, gudrāki, pat vizuāli veselīgāki. Sudraba karotīte, ar kuru tiek baroti šie bērni jau no bērnu kājas, ir pirmais solis uz nevienlīdzību it kā vienlīdzīgā sabiedrībā.

Apkaime. Pastaigu vietas 15 min gājiena attālumā no mājām. Cikādes dzied kā trakas, un vispār sajūta ka laukos.

​Tā kā Gerdu ļoti interesē vingrošana, no rīta aizrakstu skolas fizkultūras skolotājai, lūdzot padomu, kur būtu iespējams nodarboties ar gymnastics vai cheerleading. Viņa ļoti operatīvi atbildētja, izstāstot, ka cheerleading Amherstā neesot, bet attiecībā uz gymnastics man iesaka lielisku vietu netālu no mājām. Diemžēl pieteikšanās tur jau rit pilnā sparā, brīvu vietu iespējams dabūt tikai reizi nedēļā, sestdienas grupā. Nav pats ideālākais laiks, jo tas teorētiski liedz ieplānot garākas nedēļas nogales ārpus mājas, un arī nodarbības ir tikai vienreiz nedēļā, tomēr tas būtu labāk nekā nekas. Cenas gan tādas, ka saprotu – bērnu audzināšana ASV ir dārgs prieks. Man vēl izstāsta, ka bērnudārzu cenas esot ap 2000 USD/ mēnesī. Ja mana stipendija, atklāšu, ir 2500, kas ir tāda vidusmēra vidusšķiras iesācēja alga, tad kļūst saprotams, kāpēc te ir ieviesusies tā sieviešu – mājsaimnieču kultūra. Ja sieviete strādājot nespēj nopelnīt tik, cik maksā bērnudārzs diviem bērniem, tad, protams, nav nekāda ekonomiska pamata strādāt… (Te vietā būtu teikt paldies manējiem, kas man dažādi palīdz, jo tikai no stipendijas bez jūsu atbalsta mēs te neizdzīvotu!).

Vakarā, lai kompensētu garlaicīgās nodarbības skolā, piedāvāju meitai pamācīties latviešu valodu. Dažus uzdevumus izpilda un tad sāk ķēmoties un ākstīties, no kā nojaušu, ka mājmācība ilgstoši nez vai mums diez ko izdotos. Un no viņas ņemšanās līdz galm arī nesaprotu, vai tās iemesls ir fakts, ka tas, ko mēs kopā tajā mācību grāmatā skatāmies, vienkārši viņai liekas pārāk vienkārši un garlaicīgi, vai arī nav līdz galam saprotams. Kaut kā sliecos tomēr uz pirmo versiju (mātēm jau viņu bērni vienmēr liekas gandrīz ģeniāli, protams).
​
Kad visu pagājušo gadu pa agriem rītiem un brīvdienām rakstīju disertāciju, teicu, ka pēc tās nodošanas pieslēgšu Netflix un sākšu atkal skatīties filmas. Draudi zināmā mērā tika īstenoti vakar. Noskatījos pirmās Game of Thrones sezonas pirmās divas sērijas. Vēl par fanu neesmu kļuvusi, bet spēju nojaust, kur slēpjas seriāla pievilcība.

P.S. 1.​ Tas violetais ir G slavenais Slaims. Mums mājās ir galoniem līmes, dažādas krāsas un vēl visādas piedevas, kā arī milzīgs daudzums lielāku un mazāku burciņu, kur likt gala produktu. Ķīmijas eksperimenti turpinās.
​ 
P.S. 2. Mammu, es cenšos ēst un jau gandrīz esmu atguvusies līdz 65 kg. Toties gudrie svari rāda, ka mans metaboliskais vecums esot 26. Vai tas vien nav jauki?