Mierīgu darbadienu, kuras rītā ielieku meitu skolas autobusā un savācu no skolas pēc 17.
Mierīgu darbadienu, kad pēc trakas ierašanās un visai saspringtas lietu kārtošanas, un visai haotiskas nedēļas nogales beidzot iestājas nosacīts miers. Kad dienu pavadu ar tekstiem datora ekrānā, tikai pēcpusdienā, saprotot, ka galva sāk kūpēt un mazliet sāpēt, izejot pastaigā. Strādāju turpat no mājām, lieku kopā idejas un tekstus. Pastaigas tepat pa laukiem, pļavām, kas ir visapkārt. Diena paskrien vēja spārniem – vai tā notiek, ja dari kaut ko, kas patīk? Vienīgais, kā šobrīd mazliet pietrūkst, ir bowspring yoga klases ar Inetu. Vingroju mājās pati, bet, kā jau zinām – tas nav tas pats. Un, cik rāda līdzšinējā pieredze, citu jogas nodarbību apmeklēšana īstu gandarījumu nedod. Tā ir, ja pierod pie labām lietām!
Kad visu pagājušo gadu pa agriem rītiem un brīvdienām rakstīju disertāciju, teicu, ka pēc tās nodošanas pieslēgšu Netflix un sākšu atkal skatīties filmas. Draudi zināmā mērā tika īstenoti vakar. Noskatījos pirmās Game of Thrones sezonas pirmās divas sērijas. Vēl par fanu neesmu kļuvusi, bet spēju nojaust, kur slēpjas seriāla pievilcība.
P.S. 2. Mammu, es cenšos ēst un jau gandrīz esmu atguvusies līdz 65 kg. Toties gudrie svari rāda, ka mans metaboliskais vecums esot 26. Vai tas vien nav jauki?