“You are here! You made it!” šodien sporta klubā ir atgriezusies dekāna sieva. Brīvlaiks beidzas nākamnedēļ, visi sāk ierasties atpakaļ pilsētā. Gan mana profesore, kas ir pikta par to, ka netiku uz Ženēvu, kur viņa man bija devusi rekomendāciju “workshopam”, kurā tiek apspriesti “papers in progress”, gan arī šī mana sporta biedrene.
Sporta klubs šajās dienās ir vienīgā vieta, kur satieku cilvēkus. Nekautrējos parunāties, starp nodarbībām pastāstot par sevi, uzzinot pa niekam par sarunbiedru. Šodien papļāpāju ar kādu sievieti, kas atklāja, ka viņas “adviser” esot bijis no Latvijas (kaut kādā saistībā ar cūkkopību, ja pareizi sapratu), kā arī viņa pastāstīja par kādu latviešu meiteni, kas pirms gadiem dzīvojusi Amerstā, bet nu pārvākusies uz Barselonu. Ievērojot sporta kluba dislokāciju (laba rajona vidū), plašo apmeklējumu (pirmdienas nodarbībā, kas notika basketbola laukumā, bija grūti atrast vietu, kur izklāt paklājiņu), nav brīnums, ka sanāk interesantas iepazīšanās un interesantas sarunas.
Citādi es strādāju gandrīz galvu nepacēlusi. Turpat pie virtuves galda (kas ergonomiski nav pats labākais, vakaros regulāri jūtu, ka spranda ir savilkta), jo kāpēc tērēt laiku, lai brauktu uz bibliotēku, ja lasīt, rakstīt un mācīties varu tepat?
Šodien paklausīju mammu un izgāju mazliet pastaigāties. Atzīšos, pat to nedaru katru dienu (šausmas!). Bet cenšos vismaz iziet uz rīta vingrošanu, gandrīz katru dienu. Pamanu, ka tāda neesmu vienīgā. Tas vispār ir amizanti, ka dāmas un kungi, aizgājuši pensijā, šādi uztur formu un socializējas. Ir ko pamācīties!
Mana komunikācija ar ārpasauli ir galvenokārt WhatsApp: te videozvanā piesakās meita (bērnkopība attālināti ir vesela stāsta cienīgs jautājums), te piezvana kāds kolēģis, te draugi uzraksta pa rindiņai (Welcome! Es par to priecājos!). Bet tā jau ir mums katram bieži ikdienā. Šorīt pat, kātojot uz sporta klubu, padomāju: pilnīgi normāla dzīves ikdiena. Šādi var dzīvot. Gluži tāpat kā jebkurā pasaules malā, kur nekrīt bumbas, ir jumts virs galvas, un ir ko darīt.
Kaimiņos ievākušies jauni īrnieki. Kāds vakaros mācās spēlēt klavieres (man arī sagribējās, pieteikties?). Gerdas flautas treniņi te iederētos.
Un bildes. Iela turp un atpakaļceļā. Vakara saule visu iekrāsoja sarkanu.
Sporta klubs šajās dienās ir vienīgā vieta, kur satieku cilvēkus. Nekautrējos parunāties, starp nodarbībām pastāstot par sevi, uzzinot pa niekam par sarunbiedru. Šodien papļāpāju ar kādu sievieti, kas atklāja, ka viņas “adviser” esot bijis no Latvijas (kaut kādā saistībā ar cūkkopību, ja pareizi sapratu), kā arī viņa pastāstīja par kādu latviešu meiteni, kas pirms gadiem dzīvojusi Amerstā, bet nu pārvākusies uz Barselonu. Ievērojot sporta kluba dislokāciju (laba rajona vidū), plašo apmeklējumu (pirmdienas nodarbībā, kas notika basketbola laukumā, bija grūti atrast vietu, kur izklāt paklājiņu), nav brīnums, ka sanāk interesantas iepazīšanās un interesantas sarunas.
Citādi es strādāju gandrīz galvu nepacēlusi. Turpat pie virtuves galda (kas ergonomiski nav pats labākais, vakaros regulāri jūtu, ka spranda ir savilkta), jo kāpēc tērēt laiku, lai brauktu uz bibliotēku, ja lasīt, rakstīt un mācīties varu tepat?
Šodien paklausīju mammu un izgāju mazliet pastaigāties. Atzīšos, pat to nedaru katru dienu (šausmas!). Bet cenšos vismaz iziet uz rīta vingrošanu, gandrīz katru dienu. Pamanu, ka tāda neesmu vienīgā. Tas vispār ir amizanti, ka dāmas un kungi, aizgājuši pensijā, šādi uztur formu un socializējas. Ir ko pamācīties!
Mana komunikācija ar ārpasauli ir galvenokārt WhatsApp: te videozvanā piesakās meita (bērnkopība attālināti ir vesela stāsta cienīgs jautājums), te piezvana kāds kolēģis, te draugi uzraksta pa rindiņai (Welcome! Es par to priecājos!). Bet tā jau ir mums katram bieži ikdienā. Šorīt pat, kātojot uz sporta klubu, padomāju: pilnīgi normāla dzīves ikdiena. Šādi var dzīvot. Gluži tāpat kā jebkurā pasaules malā, kur nekrīt bumbas, ir jumts virs galvas, un ir ko darīt.
Kaimiņos ievākušies jauni īrnieki. Kāds vakaros mācās spēlēt klavieres (man arī sagribējās, pieteikties?). Gerdas flautas treniņi te iederētos.
Un bildes. Iela turp un atpakaļceļā. Vakara saule visu iekrāsoja sarkanu.
RSS Feed
