Viss šis stāsts gan vairāk attiecas uz aizvakardienu. Vakardienas galvenā izklaide (man) bija termogrāfijas apmeklējums. Principā, pilnīga avantūra. Alternatīva un jauna diagnostikas metode. Ne alternatīva, bet papildinājums mamogrammai krūšu izmeklēšanā – ja apvieno abas metodes, ticamība esot tuvu 100% (katrai metodei atsevišķi ir ap 85%). Ideja apmēram tāda – vietas, kurās ķermenī ir augstāka temperatūra, nekā tam būtu “normāli” jābūt, tiek izgaismotas. Saliekot kopā visa ķermeņa bildītes, ārsts iesaka turpmākos izmeklējumus – ja liekas, ka kaut kur kaut kas varētu būt ne tā, un tas būtu papildus jāapskata. Tāda iekārtiņa, kādu, iespējams, XXI gs. otrajā pusē mēs jau atradīsim pie ģimenes ārstu kabinetu durvīm. |
Lai gan mans skeptiskais prāts (ak, dr. Utinān, atcerējos sarunas Lampā!) lika par daudz ko šaubīties, tomēr mazliet uz pauzes atstāja tas, ka māsiņa, kas izpildīja tos izmeklējumus (rezultātus sūta Dr., kas pēc tam atsūta atzinumu, nu gluži kā rtg gadījumā), uzmetot acis bildei izteica varbūtību par diagnozēm, ko jau nojautu attiecībā uz savām gremošanas problēmām. Kā kārtīgai blondīnei, kurai patīk strausa politika un negribas noticēt tam, ka kaut kas varētu nebūt lieliski, tas nedaudz omu sabojāja. Tāpēc pēcpusdienu grāmatu studēšanas vietā pavadīju uz velobraucēju taciņas, elpojot svaigu gaisu. Konstatēju, ka kopš iepriekšējās pastaigas krāsas ir pazudušas un ir iestājies kārtīgs novembris. Labi, ka vismaz debesis zilas! |