Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

5 diena UMass

23/11/2019

0 Comments

 
Ja neskaita, ka vakar vakarā parādījās nelielas vīrusa pazīmes un īsi pēc Gerdas atbraukšanas mājās es pārvietojos uz guļamistabu ar tēju rokās un ibumetin ribās, diena bija ļoti interesanta un produktīva.

Tā, vakar kļuvu mazliet zinošāka interneta pārvaldīšanas un regulēšanas jomā, uzzināju, kā ar WhatsApp palīdzību un fake news tika ietekmēti vēlēšanu rezultāti un par Brazīlijā izstrādāto Interneta likumu. To izstrādājis Harvarda profesora L.Lessig, kas ir interneta tiesību guru, skolnieks, arī Harvard Alumni B.Lemos. Citējot prezentācijā dzirdēto, likuma anotācija atgādinot disertāciju, vārda labākajā izpratnē – tik pārdomāts un izstrādāts esot regulējums (intriģējoši! Jāpašpiko?). Šo visu stāstīja kāds tiesību zinātņu un antropoloģijas profesors, kurš kandidē uz vakanto profesora vietu UMass Legal Studies programmā. Pēdējie atlasītie kandidāti dažu nedēļu laikā visi ieradīsies UMass, prezentēs savus pētījumus, tiksies ar studentiem, un viņus iztaujās fakultātē. Ar nepacietību gaidu pārējo kandidātu prezentācijas!
Picture
Mana “skolotāju istaba” bibliotēkas 26. stāvā ir aizņemta. Izrādās, te notiek “workshop” rakstīšanā. Tik pilnu šo telpu nekad neesmu redzējusi. Papētot, kas tas par “workshop” nonāku UMass mājas lapas sadaļā, kurā sarindoti visi iespējamie semināri, uz kuriem var pieteikties. Nu ziniet, kāpēc tos atklāju tikai tagad? Semināri par “citation management” un dažādu programmu knifiem man būtu noderējuši. Var arī apgūt Photoshop pamatus vai ieskatu GIS (Ģeogrāfiskās info sistēmas, jā, Linda, daži to apgūst labprātīgi). Tas saraksts ir garš.

Kad izčekoju līdzņemšanai grāmatas, pie bibliotēkas reģistriem strādājošā meitene pēkšņi saka : “Your daughter is so cute!”. Izrādās, tā ir tā pati meitene, kas mums palīdzēja pagājušā svētdienā. Todien, kamēr biju labierīcībās, Gerda no plaukta bija paņēmusi man atlikto grāmatu, un jau pamanījusies to reģistrēt līdzņemšanai. Bez manas UMass card. Tā pārliecinoši. Meitene bija mūs atcerējusies (bet vakar Gerda bija skolā, varu tikai apbrīnot meitenes atmiņu).
​

Kamēr es vakar nīkuļoju, Gerda savā nodabā kaut ko garlaikojās, bet pa vidu paguva pastāstīt, ka šobrīd viņas labākā draudzene esot kāda meitene no Pakistānas. Un tad vēl tas ķīniešu puika. Šķiet, lai vai ar ko, bet ar rasismu, paldies dieviem, viņai problēmu nebūs.
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.