3 mēneši pagājuši, vēl 1 priekšā. Ak, dies, cik ātri skrien laiks, ja ir interesanti, ja ir labi! Tūlīt jau būs pienācis laiks apkopot pieredzi, nospriest, kur kaut ko neesmu izdarījusi, un kas izdarīts pareizi. Smagas kļūdas pagaidām neatzīstu, bet dažus sīkumus, iespējams darītu citādi. Bet apkopojumam, tāpat kā Fulbraita atskaitei, vēl laiks.
Šodien laikam lija. Es pat ārā nebiju. Sēdēju pie rakstu darbiem. Tas atlikušais mēnesis tiešām sāk spiest uz nerviem. Ir lietas, kas jāsaraksta (piem., disertācijas labojumi un papildinājumi mazliet iesprūduši, tā ir, ja kaut ko precizējot izrok septiņas grāmatas par senās Romas tiesībām…). Vēl dažus cilvēkus gribas satikt. Principā, tā pa īstam “ietusēt” esmu izvairījusies, baidoties, cik daudz laika tas paņems. Jo uz galda vēl stāv kaudzīte grāmatu, kurām būtu jāizburas cauri.
Gerda iegājusi savā ritmā. Skolas dienās mājas atbraukusi paēd un tad pazūd savā istabā pie ipad uz kādu stundu. Ierodas viņa īsi pirms sešiem vakarā, skolā pavadījusi gandrīz 10 stundas, nav brīnums, ka grib mazliet atslēgties. Tad kaut kur starp otrajām vakariņām un mājasdarbu pildīšanu varbūt kaut ko kopā padarām, īsi pārrunājam, kas pa dienu noticis, bet principā jau katrai sava dzīve un darīšanas. Es pat par viņas klasi neko vairs nezinu. Ir viņai viena labākā draudzene un tad ir viens puisis, kas esot pieteicies braukt uz Latviju ciemos. Bet mūs ciemos vēl nav aicinājis.
Un tādā 3 mēnešu pārdomu noslēgumā – par Latvijas aktualitāti: disertāciju rakstīšanu angļu valodā. Ja nu kādam interesē mans, doktorantes, viedoklis, es uzskatu, ka katram jādod izvēles iespējas, to rakstīt latviski, angliski, vāciski, krieviski vai citā valodā. Vispār jau ir smieklīgi, ka es disertācijas sadaļas tulkoju publikāciju vajadzībām. Man vismaz puse disertācijas jau ir angliski, publicēta vai sagatavota publicēšanai dažādos žurnālos. Protams, ir ļoti šauri nacionālās lietas, īpaši jurisprudencē, tomēr pat tie, kas aizstāv, ka dažs grib tikai latviski analizēt Civillikuma valodu, varu atgādināt, ka sākotnēji tas bija rakstīts krieviski (kā Baltijas Vietējo likumu kopojuma daļa), un vispār daudz kam saknes ir latīniskajā Corpus Iuris Civilis. Civillikuma formulējumus var salīdzināt gan itāliski, gan vāciski, gan pat angliski, ievērojot, ka Luiziānas Civilkodekss ir pārņemts no Franču Civilkodeksa un daudzos aspektos regulējums ir līdzīgs Civillikuma.
Lai nav beigās tā, ka aizstāvot tikai savu valodu, mēs ieslīgstam provinciālismā, tostarp, pat nespējot vienoties, saskaņā ar kādu vispārpieņemtu atsauču veidošanas stilu zinātniskajos darbos veidot atsauces uz Latvijas normatīvajiem aktiem un tiesu praksi (šis man sagādā reālas galvassāpes; ja kāds ir atkodis, kā Mendeley ielikt Latvijas likumus vai tiesu nolēmumus, par to vien šim cilvēkam pienākas doktora grāds, laikam bibliotēkzinātnē).
Apkopojot augstākminēto, varu tikai atkārtot, ka ļoti priecājos par šo avantūru – šiem mēnešiem akadēmiskajā atvaļinājumā ASV. Kaut jums katram pusmūža krīze izvērstos tik produktīva un iedvesmojoša!
Šodien laikam lija. Es pat ārā nebiju. Sēdēju pie rakstu darbiem. Tas atlikušais mēnesis tiešām sāk spiest uz nerviem. Ir lietas, kas jāsaraksta (piem., disertācijas labojumi un papildinājumi mazliet iesprūduši, tā ir, ja kaut ko precizējot izrok septiņas grāmatas par senās Romas tiesībām…). Vēl dažus cilvēkus gribas satikt. Principā, tā pa īstam “ietusēt” esmu izvairījusies, baidoties, cik daudz laika tas paņems. Jo uz galda vēl stāv kaudzīte grāmatu, kurām būtu jāizburas cauri.
Gerda iegājusi savā ritmā. Skolas dienās mājas atbraukusi paēd un tad pazūd savā istabā pie ipad uz kādu stundu. Ierodas viņa īsi pirms sešiem vakarā, skolā pavadījusi gandrīz 10 stundas, nav brīnums, ka grib mazliet atslēgties. Tad kaut kur starp otrajām vakariņām un mājasdarbu pildīšanu varbūt kaut ko kopā padarām, īsi pārrunājam, kas pa dienu noticis, bet principā jau katrai sava dzīve un darīšanas. Es pat par viņas klasi neko vairs nezinu. Ir viņai viena labākā draudzene un tad ir viens puisis, kas esot pieteicies braukt uz Latviju ciemos. Bet mūs ciemos vēl nav aicinājis.
Un tādā 3 mēnešu pārdomu noslēgumā – par Latvijas aktualitāti: disertāciju rakstīšanu angļu valodā. Ja nu kādam interesē mans, doktorantes, viedoklis, es uzskatu, ka katram jādod izvēles iespējas, to rakstīt latviski, angliski, vāciski, krieviski vai citā valodā. Vispār jau ir smieklīgi, ka es disertācijas sadaļas tulkoju publikāciju vajadzībām. Man vismaz puse disertācijas jau ir angliski, publicēta vai sagatavota publicēšanai dažādos žurnālos. Protams, ir ļoti šauri nacionālās lietas, īpaši jurisprudencē, tomēr pat tie, kas aizstāv, ka dažs grib tikai latviski analizēt Civillikuma valodu, varu atgādināt, ka sākotnēji tas bija rakstīts krieviski (kā Baltijas Vietējo likumu kopojuma daļa), un vispār daudz kam saknes ir latīniskajā Corpus Iuris Civilis. Civillikuma formulējumus var salīdzināt gan itāliski, gan vāciski, gan pat angliski, ievērojot, ka Luiziānas Civilkodekss ir pārņemts no Franču Civilkodeksa un daudzos aspektos regulējums ir līdzīgs Civillikuma.
Lai nav beigās tā, ka aizstāvot tikai savu valodu, mēs ieslīgstam provinciālismā, tostarp, pat nespējot vienoties, saskaņā ar kādu vispārpieņemtu atsauču veidošanas stilu zinātniskajos darbos veidot atsauces uz Latvijas normatīvajiem aktiem un tiesu praksi (šis man sagādā reālas galvassāpes; ja kāds ir atkodis, kā Mendeley ielikt Latvijas likumus vai tiesu nolēmumus, par to vien šim cilvēkam pienākas doktora grāds, laikam bibliotēkzinātnē).
Apkopojot augstākminēto, varu tikai atkārtot, ka ļoti priecājos par šo avantūru – šiem mēnešiem akadēmiskajā atvaļinājumā ASV. Kaut jums katram pusmūža krīze izvērstos tik produktīva un iedvesmojoša!
Un te mans veloceliņš... 3 mēnešu garumā:
  |   |   |
RSS Feed
