Scotland (2022)
Atkarības liek kustēties: dzeru brokastu kafiju Edinburgas kafejnīcā un lēnām sāku apkopot nedēļas laikā piedzīvoto. Dienas gaitā (mans reiss ir vakarā) mēģināšu atzīmēt noderīgāko.
Bet pirmkārt: Skotija ir skaista! Nonacu te gandrīz nejauši. Mums ar draugu ir tradīcija sarunāt tikšanās vietās, kur viegli nokļūt abiem, un Skotija bija jau vairākkārt garāmejot pieminēta kā iespējamais galamērķis, bet vienmēr atradās kas aizraujošāks. Pirms Covid draudzenes, kas ir Outlander fanes, bija jau nobriedušas te atbraukt, bet biju skeptiska, apsvēru pievienoties vienīgi kompānijas pēc. Īsumā sakot: nebiju gatava tam, ka būs tik skaisti! Patīkams klimats (pēc Rīgas +32), dažbrīd pavēsi, mazliet mitri (bet galvenokārt rasināja, nevis īsti lija), bet ideāli pastaigām. Pilsētas, manuprāt, var izlaist, bet par visu palēnām un pamazām!
Bet pirmkārt: Skotija ir skaista! Nonacu te gandrīz nejauši. Mums ar draugu ir tradīcija sarunāt tikšanās vietās, kur viegli nokļūt abiem, un Skotija bija jau vairākkārt garāmejot pieminēta kā iespējamais galamērķis, bet vienmēr atradās kas aizraujošāks. Pirms Covid draudzenes, kas ir Outlander fanes, bija jau nobriedušas te atbraukt, bet biju skeptiska, apsvēru pievienoties vienīgi kompānijas pēc. Īsumā sakot: nebiju gatava tam, ka būs tik skaisti! Patīkams klimats (pēc Rīgas +32), dažbrīd pavēsi, mazliet mitri (bet galvenokārt rasināja, nevis īsti lija), bet ideāli pastaigām. Pilsētas, manuprāt, var izlaist, bet par visu palēnām un pamazām!
Ēšana un Haggis
Tā kā ir brokastu laiks, aprakstu sākšu ar ēšanu nevis kultūru, vēsturi vai skatiem.
Pirms brauciena, kāda Amerikas paziņa minēja, ka skotu nacionālais ēdiens ir HAGGIS. Kaut kas, viņasprāt, šausmīgs. Sastāvā aitas (vai dažkārt liellopa) plaušas, nieres un sirds, parasti samaltas ar auzu pārslām. Pasniedz vienu pašu vai ar kartupeļu un rāceņu (vai ķirbju) biezeņiem, un mērci. Mēdz ēst kā pamatēdienu, vienu pašu, mēdz pievienot kā sastāvdaļu lielajam "Scottish breakfast".
Otrs nacionālais ēdiens ir “black pudding”, kas nav saldais pudiņš, bet ir kaut kas kas ļoti tuvs mūsu asinsdesai. Parasti tiek pievienota brokastu olām, bekonam un visam pārējam.
Man garšoja abi. Ēdu tos gandrīz reizi dienā (atskaitot vienu dienu, kad draugs teica, ka pārmaiņas pēc gribētu indiešu ēdienu). Reiz Haggis uztaisīju pat pati (no veikalā atrastas sagataves, protams). Secinājums? Garšas atšķiras. Struktūras ari. Katram pavāram sava recepte, katram krogam sava pieeja. Manuprāt, labākais haggis, ko ēdu, bija atrodams Makars Mash Bar - Edinburgh.
Izmēģiniet!
Pirms brauciena, kāda Amerikas paziņa minēja, ka skotu nacionālais ēdiens ir HAGGIS. Kaut kas, viņasprāt, šausmīgs. Sastāvā aitas (vai dažkārt liellopa) plaušas, nieres un sirds, parasti samaltas ar auzu pārslām. Pasniedz vienu pašu vai ar kartupeļu un rāceņu (vai ķirbju) biezeņiem, un mērci. Mēdz ēst kā pamatēdienu, vienu pašu, mēdz pievienot kā sastāvdaļu lielajam "Scottish breakfast".
Otrs nacionālais ēdiens ir “black pudding”, kas nav saldais pudiņš, bet ir kaut kas kas ļoti tuvs mūsu asinsdesai. Parasti tiek pievienota brokastu olām, bekonam un visam pārējam.
Man garšoja abi. Ēdu tos gandrīz reizi dienā (atskaitot vienu dienu, kad draugs teica, ka pārmaiņas pēc gribētu indiešu ēdienu). Reiz Haggis uztaisīju pat pati (no veikalā atrastas sagataves, protams). Secinājums? Garšas atšķiras. Struktūras ari. Katram pavāram sava recepte, katram krogam sava pieeja. Manuprāt, labākais haggis, ko ēdu, bija atrodams Makars Mash Bar - Edinburgh.
Izmēģiniet!
Haggis ar Black Pudding Source no Makars Mash Bar
Haggis ar kartupeļu un rāceņu bumbiņām un mērci The Crofter bar iekš Fort William (nekas sevišķs, tāds kroga variants)
|
Pudiņš un Haggis viesnīcas brokastīs
Pudiņš, lasis un haggis ar auzu cepumiem The Grog & Gruel krogā. Restorānā jārezervē vieta iepriekš. Skaitās labākais haggis reģionā. Garša (struktūra) laba, bet izpildījums Makarā interesantāks. Pudiņš gan labs.
|
The Haggis Box Edinburgā. Lēts, sātīgs, ātri. Izvēle mazāka nekā Makarā, bet cena arī 2x mazāka. Tāds street food.
The Red Pepper kafejnīca Inverness bija pilnīgs vietējo pasākums: par 8 mārciņām 10 items uz šķīvja (10 olas vai 10 bekoni vai jebkas cits). Haggis nebija, pudiņš bija, bet ne labākais, kas ēsts.
|
Big Scottish breakfasts, no The Crofter bar Fort William. Pat es jutos pieēdusies. 10/10.
Lieliskas skotu brokastis mana drauga izpildījumā. Uz atbilstoša šķīvja, protams. Jā, haggis sagatavoju no Tesco nopirktas sagataves. Labs.
|
Dining out
Book it!
Ja ceļojuma laikā Skotijā, esot Fort William vai Inverness, vai Isle of Skye negribat pārtikt tikai no pub food vai indiešu virtuves (Fort William un Inverness pieredze) vai palikt badā pavisam (Skye ar gadīties arī tā), rezervācijas ir obligātas. Skye meklējot pusdienu-vakariņu vietu, visur mūs atšuva ar pieklājīgu “we are fully booked for tonight”. Iespējams, Skye "galvaspilsētā" Portree varētu ko atrast, bet tad tur jātrāpa laikā starp diviem un četriem pēcpusdienā. Mums nesanāca.Tad nu Skye apceļošanas laikā pārtikām no ūdeņainas kafijas, un pirmo reizi ēdienu dabūjām indiešu ēstuvē īsi pirms Skye Bridge (proti, nobraukšanas no salas). Pirms tam stājāmies pie restorāniem un pat it kā necilām ceļmalas ēstuvēm - velti.
Inverness jau jutāmies baigi gudrie un gājām restorānu rezervēt jau iepriekš. Un uzzinājām, ka vietējie galdiņus rezervē pat 2-3 nedēļas iepriekš (īpaši nedēļas nogalēs). Tā kā tas neko nemaksā, iesaku kopā ar viesnīcas rezervāciju uzreiz uzmest aci ēstuvēm: ja ir doma kādu vakaru paēst smuki un jēdzīgi (un es nerunāju par upscale restoraniem! Skye pat vienkāršs ceļmalas krogs bija fully booked!) Bez rezervācijas var tikt pie visai eļļaina fish-and-chips vai, protams, bāra kartupeļa. Kaut kas jēdzīgāks jau ir laimes spēle.
Indiešu restorāns vispār bija gandrīz traumatisks: viens no oficiantiem aizrādīja, ka pa pasūtīt gaļu bez rīsiem esot nepieņemami ("Tas ir Karijs, madam!"). Otrs dusmīgi norādīja, ka nest no šķīvja, uz kura atnests ēdiens, nedrīkst, demonstratīvi noliekot man priekšā tukšu škīvi, uz kur jāpārkrauj viss pirmā šķīvja saturs. Lielā, blondā sievete uzmeta lūpu, un beigās gāja skaidroties ar zāles pārzini, kad viszinošie oficianti maltītes beigās 15 minūtes nespēja rēķinu uzrakstīt.
Tā kā skoti ēd aitas/jērus un tie ēdienkartē ir bieži, iesaku izmēģināt. Ir arī vietējās zivis, laikam arī garneles. Es līdz jūras veltēm netiku, haggis izkonkurēja.
Ja ceļojuma laikā Skotijā, esot Fort William vai Inverness, vai Isle of Skye negribat pārtikt tikai no pub food vai indiešu virtuves (Fort William un Inverness pieredze) vai palikt badā pavisam (Skye ar gadīties arī tā), rezervācijas ir obligātas. Skye meklējot pusdienu-vakariņu vietu, visur mūs atšuva ar pieklājīgu “we are fully booked for tonight”. Iespējams, Skye "galvaspilsētā" Portree varētu ko atrast, bet tad tur jātrāpa laikā starp diviem un četriem pēcpusdienā. Mums nesanāca.Tad nu Skye apceļošanas laikā pārtikām no ūdeņainas kafijas, un pirmo reizi ēdienu dabūjām indiešu ēstuvē īsi pirms Skye Bridge (proti, nobraukšanas no salas). Pirms tam stājāmies pie restorāniem un pat it kā necilām ceļmalas ēstuvēm - velti.
Inverness jau jutāmies baigi gudrie un gājām restorānu rezervēt jau iepriekš. Un uzzinājām, ka vietējie galdiņus rezervē pat 2-3 nedēļas iepriekš (īpaši nedēļas nogalēs). Tā kā tas neko nemaksā, iesaku kopā ar viesnīcas rezervāciju uzreiz uzmest aci ēstuvēm: ja ir doma kādu vakaru paēst smuki un jēdzīgi (un es nerunāju par upscale restoraniem! Skye pat vienkāršs ceļmalas krogs bija fully booked!) Bez rezervācijas var tikt pie visai eļļaina fish-and-chips vai, protams, bāra kartupeļa. Kaut kas jēdzīgāks jau ir laimes spēle.
Indiešu restorāns vispār bija gandrīz traumatisks: viens no oficiantiem aizrādīja, ka pa pasūtīt gaļu bez rīsiem esot nepieņemami ("Tas ir Karijs, madam!"). Otrs dusmīgi norādīja, ka nest no šķīvja, uz kura atnests ēdiens, nedrīkst, demonstratīvi noliekot man priekšā tukšu škīvi, uz kur jāpārkrauj viss pirmā šķīvja saturs. Lielā, blondā sievete uzmeta lūpu, un beigās gāja skaidroties ar zāles pārzini, kad viszinošie oficianti maltītes beigās 15 minūtes nespēja rēķinu uzrakstīt.
Tā kā skoti ēd aitas/jērus un tie ēdienkartē ir bieži, iesaku izmēģināt. Ir arī vietējās zivis, laikam arī garneles. Es līdz jūras veltēm netiku, haggis izkonkurēja.
|
|
|
|
|
Viskijs
Par ķermenisko runājot: no ēšanas pie dzeršanas.
Vispār es neesmu viskija mīļotājs, bet šajās dienās dažus nobaudīju un laikam saprotu šarmu. Mana izvēle parasti bija vietējais sidrs, kas ir jauki spirdzinošs. Un sidru izvēle, citstarp, te tīri ok.
Bet nu skoti taču ir vēsturiski lepni viskija taisītāji. Īpaši ap Inverness ir daudz darītavu, kur par 10-15 marciņām var tikt degustācijas ekskursijā. Jārezervē dažas dienas iepriekš. Nepārbaudīju mazās darītatavas, tas varētu būt interesantāk, bet noteikti ieteiktu kādā bārā paņemt 4 veidu single malt šotus (vislabāk, ja var padalīties ar draugu), un izmēģināt ļoti atšķirīgās garšas. Un pēc tam doties uz vietējo Tesco (nevis specializēto whiskey store), kur ir ļoti plašs single malt piedāvājums. Ja izvēle nav zināma un krogos 17 veidu viskijus izprovēt negribas, var apmeklēt (ar vai bez degustācijas) vai katrā pilsētiņā esošo viskija veikalu. Pārdevēji palīdzēs.
Ja viskijs ir vājība, tad jādodas uz Inverness vai, vēl labāk, kādu mazu miestiņu kalnos, pie Glenlivet vai Tomatin, un tur staigat pa kalniem - senajām viskija kontrabandistu takām, apmeklēt senās slepenās darītavas, un degustēt uz nebēdu.
Vispār es neesmu viskija mīļotājs, bet šajās dienās dažus nobaudīju un laikam saprotu šarmu. Mana izvēle parasti bija vietējais sidrs, kas ir jauki spirdzinošs. Un sidru izvēle, citstarp, te tīri ok.
Bet nu skoti taču ir vēsturiski lepni viskija taisītāji. Īpaši ap Inverness ir daudz darītavu, kur par 10-15 marciņām var tikt degustācijas ekskursijā. Jārezervē dažas dienas iepriekš. Nepārbaudīju mazās darītatavas, tas varētu būt interesantāk, bet noteikti ieteiktu kādā bārā paņemt 4 veidu single malt šotus (vislabāk, ja var padalīties ar draugu), un izmēģināt ļoti atšķirīgās garšas. Un pēc tam doties uz vietējo Tesco (nevis specializēto whiskey store), kur ir ļoti plašs single malt piedāvājums. Ja izvēle nav zināma un krogos 17 veidu viskijus izprovēt negribas, var apmeklēt (ar vai bez degustācijas) vai katrā pilsētiņā esošo viskija veikalu. Pārdevēji palīdzēs.
Ja viskijs ir vājība, tad jādodas uz Inverness vai, vēl labāk, kādu mazu miestiņu kalnos, pie Glenlivet vai Tomatin, un tur staigat pa kalniem - senajām viskija kontrabandistu takām, apmeklēt senās slepenās darītavas, un degustēt uz nebēdu.
Castles
Skotijas atslēgas vārdi varētu būt daba (highlands) un pilis. Skotu karaļi un grāfi- tiem pēdējo pāris simtu gadu laikā katram bijušas ne viena vien rezidence. Daudzas saglabājušās. Ja patīk tādas lietas, jāpērk Historical Society biedra karte (mazliet virs 50 mārciņām) un var apmeklēt lielako daļu piļu bez maksas. Un atkal ieteikums: book it! Edinburgas pilī pagajušajā nedēļā netikām, jo nebijām rezervējuši. Man izdevās apskatīt pili pēdējā dienā, kad draugs jau bija devies mājup, rezervējot apmeklējumu 2 dienas iepriekš. Dažas no pilīm gan šajā "society" nav (kā Dunvegan pils Skye, tāpēc tās dārzus neapskatījām, bet labi vien bija, jo vispār tam laika arī nebūtu pieticis).
Ar audiogidu pie auss var uzzināt daudz par skotu vēsturi un neatkarības idejām. Tagad labāk saprotu savas mentores no Glāzgovas universitātes pētījuma ideju (Skotija un neatkarība ir pētniecības lauks). Ja vēsture pārāk neinteresē, var vienkārši baudīt skatus (vai brīnīties, kāpēc visur attēloti vienradži). Mēs pabijām Sterlingas (Stirling) pilī, ko noteikti iesaku. Pabraucām garām Pertas (tur esot kronejuši Skotijas karaļus, nebija laika apskatīt), vēlāk apjēdzu, ka bijām pārsimts metrus no Balmoralas pils un Elizabetes, bet pabijām Urquhart - Loch Ness krastā. Informatīvi. Man ar 3 pilīm pietiks, bet mīļotajiem te ir plašs pētījumu lauks.
Ar audiogidu pie auss var uzzināt daudz par skotu vēsturi un neatkarības idejām. Tagad labāk saprotu savas mentores no Glāzgovas universitātes pētījuma ideju (Skotija un neatkarība ir pētniecības lauks). Ja vēsture pārāk neinteresē, var vienkārši baudīt skatus (vai brīnīties, kāpēc visur attēloti vienradži). Mēs pabijām Sterlingas (Stirling) pilī, ko noteikti iesaku. Pabraucām garām Pertas (tur esot kronejuši Skotijas karaļus, nebija laika apskatīt), vēlāk apjēdzu, ka bijām pārsimts metrus no Balmoralas pils un Elizabetes, bet pabijām Urquhart - Loch Ness krastā. Informatīvi. Man ar 3 pilīm pietiks, bet mīļotajiem te ir plašs pētījumu lauks.
|
|
|
|
|
Stērlingas pils. Tā ir viena no lielākajām un svarīgākajām Skotijas pilīm. Atrodas klints galā, ar skaistu skatu uz apkārtni. Līdz Skotijas karalistes pievienošanai Lielbritānijai šī bija viena no svarīgākājām karaļu rezidencēm. Te kronēti vairāki karaļi (Džeimsi no 4-6) arī Marija Stjuarte. Pie pils ir brīnišķīgs dārzs.
Man jautājumu radīja pilī visur klāesošie vienradži. Saskaņā ar pilī atrodamo informāciju, tas tāpēc, ka tie esot karalisks nevainības un spēka simbols. Vikipēdija saka, ka vienradži esot labākais varas simbols: tie esot tik spēcīgi, ka tikai īstenie karaļi un nevainīgas jaunavas varot tos savaldīt. Lai nu būtu!
Man jautājumu radīja pilī visur klāesošie vienradži. Saskaņā ar pilī atrodamo informāciju, tas tāpēc, ka tie esot karalisks nevainības un spēka simbols. Vikipēdija saka, ka vienradži esot labākais varas simbols: tie esot tik spēcīgi, ka tikai īstenie karaļi un nevainīgas jaunavas varot tos savaldīt. Lai nu būtu!
|
|
Urquhart Castle (no idea kā to latviski uzrakstīt). Pils, kas Lohnesa krastā celta 14. gs. sākumā. Toreiz, sen, sen, tā bija nozīmīgs atbalsta punkts skotu neatkarības cīņās, bet pēc tam, kad Džeimss VII un II tika izsūtīts (Outlandera fani zinās, tas ir Bonnie Charlie vectētiņš), pili uzspridzināja un tā arī tā palika drupās. Vispār, šajā ģeogrāfiski ērtajā vietā kaut kādas cietokšņveidīgas būves bijušas jau izsenis, tā runā.
|
|
|
Edinburgas pils vispār vesels stāsts. Te daži sīkumi. Piemēram, slavenais One O'clock Gun - lielgabals, kas plecīzi 1:00PM šāva, lai visi kuģi varētu saskaņot savus pulksteņus. Vai cietums. Vai cietumnieku viltotā nauda (tie esot bijuši baigie ziķeri uz viltošanu, un valsts kase atpirkusi viltojumus, ja tos kādam izdevies "iesmērēt". Tāds sīkums kā suņu kapsēta - vietiņa pils pagalmos, kur atdusēties tieši mīluļiem. Apskatīju arī kroni un scepteri, bet tos fotografēt nedrīkst (bildē rinda aiz sarkanās lentes ir tie, kas 20 minūtes stāv rindā, lai apskatītos uz dārgumiem, es to skaitā). Lielajā zālē, tur, pie sarkanās sienas, ir tāds melns kvadrāts - kā ventilācijas lūka. izrādās, viens no karaļiem tur esot slēpies un noklausījies sarunas zālē.
Getting around
Pirms ķeros pie skaistākās (un grūtākās, jo ir tik daudz stāstāmā) apraksta daļas, vēl mazliet praktiskas informācijas. Par nokļūšanu tur, kur gribas.
Protams, nomājām auto. Un braucām pa ceļa kreiso pusi. Labi, ka auto noma piedāvāja upgrade uz automātisko kārbu. (Sākumā par 25 mārciņām dienā, bet, kad atteicāmies, cena tika samazināta līdz 10, no kā atsakoties gan jau tāpat dabūtu automātu, jo džekam rokā jau bija atslēgas, bet mēs neriskējām).
Skotijā ir dažas autostrādes, un tad ir vienkārši ceļi, kurus skopie skoti uztaisījusi tieši tik šaurus, lai auto knapi ietilptu un grāvis (vai bedre) sākas tieši pie asfalta beigām . Braukt tur ir … nu tā, ka es blakus svīdu. Un tad ir tādi vienas joslas ceļi, kur ir pa laikam ir “passing spaces”, kur samainīties preti braucošajiem. Tādi ir uz objektiem Skye, James Bond Skyfall ceļš, un vispār ceļi ziemeļos. Ja ir daudz auto, tas kļūst tricky.
Dažkārt liekas, ka vajag tanku, lai nenolauztu riteņus, bet tad atkal - lai auto max maziņš, samainīties un izbraukt.
Piebilde: Edinburgai auto nevajag. Ērts sabiedriskais, pat ja viesnīca ārpus centra. No lidostas var tikt ar 100 vai 200 autobusu (8 mārciņas roundtrip) vai tramvaju. Pa pilsētu var braukāt ar autobusiem vai tramvaju, satiksme pieteikami ērta, noteikti ērtāk, nekā kulties ar savu mašīnu. Auto stāvvietas centrā ir dārgas, bet 18:30-8:30 auto bez maksas var atstāt pie dzeltenajām līnijām, ielas malā.
Protams, nomājām auto. Un braucām pa ceļa kreiso pusi. Labi, ka auto noma piedāvāja upgrade uz automātisko kārbu. (Sākumā par 25 mārciņām dienā, bet, kad atteicāmies, cena tika samazināta līdz 10, no kā atsakoties gan jau tāpat dabūtu automātu, jo džekam rokā jau bija atslēgas, bet mēs neriskējām).
Skotijā ir dažas autostrādes, un tad ir vienkārši ceļi, kurus skopie skoti uztaisījusi tieši tik šaurus, lai auto knapi ietilptu un grāvis (vai bedre) sākas tieši pie asfalta beigām . Braukt tur ir … nu tā, ka es blakus svīdu. Un tad ir tādi vienas joslas ceļi, kur ir pa laikam ir “passing spaces”, kur samainīties preti braucošajiem. Tādi ir uz objektiem Skye, James Bond Skyfall ceļš, un vispār ceļi ziemeļos. Ja ir daudz auto, tas kļūst tricky.
Dažkārt liekas, ka vajag tanku, lai nenolauztu riteņus, bet tad atkal - lai auto max maziņš, samainīties un izbraukt.
Piebilde: Edinburgai auto nevajag. Ērts sabiedriskais, pat ja viesnīca ārpus centra. No lidostas var tikt ar 100 vai 200 autobusu (8 mārciņas roundtrip) vai tramvaju. Pa pilsētu var braukāt ar autobusiem vai tramvaju, satiksme pieteikami ērta, noteikti ērtāk, nekā kulties ar savu mašīnu. Auto stāvvietas centrā ir dārgas, bet 18:30-8:30 auto bez maksas var atstāt pie dzeltenajām līnijām, ielas malā.
|
|
|
|
Maršruts un apskates vietas
|
Šādi vizinājāmies mēs. Lielos vilcienos: Edinburga- Fort William-Isle of Skye-Inverness-Edinburga.
Fort William var uzkavēties, ja gribas pastaigāt pa kalniem, Ben Nevis apkaimi. Šis skaitās labs sākumpunkts. Tāpat var arī lidot uz Aberdīnu un tad staigāt pa Cairngorms nacionalo parku (tas mazliet tumšākais pleķis). Pilsētām ir savs šarms, bet man jau vairāk piesaistīja Skotijas daba. Highlands un salas noteikti ir tā vērtas, lai tur lēnām uzkavētos. Viskijam piemērotāka ir Inverness un nacionālā parka puse, bet tas mans subjektīvs un, iespējams, kļūdains viedoklis. Līdz Glāzgovai netikām. Brīvdabas mākslas parki uz dienvidiem no Edinburgas palika neapskatīti, Balmoralas pilij pabraucām garām: te palicis vēl tik daudz ko darīt un redzēt! Turpinājumā dažādi apskates objekti, sākot no Edinburgas pa apli, pulksteņa rādītāja virzienā. |
Edinburga
Edinburgā pavadīju 1,5 + 1 dienu (nu tā, apmēram rēķinot).
Trāpījām, pilnīgi nejauši, Edinburgas festivāla laikā. Nu tas ir stāsts pats par sevi: dažādas izrādes un izrādes, priekšnesumi un improvizācijas. Cilvēku pūļi un iespējas baudīt kultūru uz ielas vai krodziņos, uz lielākām vai mazākām skatuvēm. Pa ielu ejot, rokās tiek spriestas reklāmas lapiņas, aicinot par 5 mārciņām nopirkt ieejas biļeti izrādē, kas sāksies pēc 15 minūtēm. Ja tas interesē - var iegrimt izklaidē dienām ilgi.
Ja neinteresē festivāls, var izstaigāt Royal Mile, pa ceļam paklausoties pa dūdiniekam vai citam mūziķim, vai paskatoties akrobātus, aiziet līdz Arthur's seat - kalnam dažus kilometrus no pilsētas centra, un vai nu uzkāpt virsotnē vai pasēdēt uz kraujas un pabaudīt skatu uz pilsētu, vai ieklīst Grassmarket, vai kadā kapsētā palasīt uzrakstus, lai iedomātos, kā cilvēki dzīvojuši gadu simtus pirms mums.
Festivāls ilgst mēnesi, sajūta, ka pilsēta atmetusi cerības ielas sakopt līdz festivāls būs beidzies. Pamatīga miskaste zem kājām. Un tas tusiņš... es sagurstu ātri no šiem pūļiem un vēlos tikt kalnos. Un atgriezties kādreiz, kad šeit būs klusāks un tukšāks.
Vēl stāsts par viesnīcām: pirmajās dienās Edinburgā dzīvojām smukā, foršā, tīri smalkā viesnīcā (ar lieliskām broskastīm) apmēram 25 minūšu brauciena ar autobusu attālumā no centra. Atceļā draugs bija paņēmis B&B centrā. Kur B&B vietā saņēmām "b" - istabiņu studentu hosteļa tipa istabā ar dalītu vannas istabu, izgulētu gultu un bez brokastīm. Sanāca neuzmanības joks, atgriezties sajūtās kā studentiem. Es gan labāk klusumā, plašā gultā, ar savu vannas istabu un lieliskām brokastīm. Līdz centram autobuss ir ik pēc 20 minūtēm.
Trāpījām, pilnīgi nejauši, Edinburgas festivāla laikā. Nu tas ir stāsts pats par sevi: dažādas izrādes un izrādes, priekšnesumi un improvizācijas. Cilvēku pūļi un iespējas baudīt kultūru uz ielas vai krodziņos, uz lielākām vai mazākām skatuvēm. Pa ielu ejot, rokās tiek spriestas reklāmas lapiņas, aicinot par 5 mārciņām nopirkt ieejas biļeti izrādē, kas sāksies pēc 15 minūtēm. Ja tas interesē - var iegrimt izklaidē dienām ilgi.
Ja neinteresē festivāls, var izstaigāt Royal Mile, pa ceļam paklausoties pa dūdiniekam vai citam mūziķim, vai paskatoties akrobātus, aiziet līdz Arthur's seat - kalnam dažus kilometrus no pilsētas centra, un vai nu uzkāpt virsotnē vai pasēdēt uz kraujas un pabaudīt skatu uz pilsētu, vai ieklīst Grassmarket, vai kadā kapsētā palasīt uzrakstus, lai iedomātos, kā cilvēki dzīvojuši gadu simtus pirms mums.
Festivāls ilgst mēnesi, sajūta, ka pilsēta atmetusi cerības ielas sakopt līdz festivāls būs beidzies. Pamatīga miskaste zem kājām. Un tas tusiņš... es sagurstu ātri no šiem pūļiem un vēlos tikt kalnos. Un atgriezties kādreiz, kad šeit būs klusāks un tukšāks.
Vēl stāsts par viesnīcām: pirmajās dienās Edinburgā dzīvojām smukā, foršā, tīri smalkā viesnīcā (ar lieliskām broskastīm) apmēram 25 minūšu brauciena ar autobusu attālumā no centra. Atceļā draugs bija paņēmis B&B centrā. Kur B&B vietā saņēmām "b" - istabiņu studentu hosteļa tipa istabā ar dalītu vannas istabu, izgulētu gultu un bez brokastīm. Sanāca neuzmanības joks, atgriezties sajūtās kā studentiem. Es gan labāk klusumā, plašā gultā, ar savu vannas istabu un lieliskām brokastīm. Līdz centram autobuss ir ik pēc 20 minūtēm.
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starp Edinburgu un Fort William: Forth Bridges, Stirling, the Kelpies, Highlands scenic road
Ko apmeklējām mēs, un kur labprāt uzkavētos ilgāk vai atgrieztos?
- Skatu laukums uz trim Edinburgas tiltiem (Forth Bridges viewpoint). Var piestāt uz 10 minūtēm. Fotogrāfijas īsti neizdodas dēļ būvlaukuma priekšplānā. Atpakaļceļā braucām pāri vienam no šiem tiltiem, sajūta bija iespaidīgāka.
- the Kelpies (pie Falkirkas). Zirgu formas kanālu krustpunktā. Kanāli savulaik izmantoti preču pārvietošanai, bet vienā brīdī dzelzceļš kļuva lētāks. Zirgi simbolizē shape-shifting ūdens garus, kas bieži ieņemot zirgu formu, bet nereti esot ar āža kājām. Leģenda, lai no ūdeņiem atturētu mazus bērnus un jaunas meitenes bažītos palikt vienas. Vieta jauka, nodrošina pastaigu uz kādu pusstundu-stundu, atkarībā no laikapstākļiem. Ja ir vēlme, var paieties gar kanālu, kas pilns ar stāvēšanai novietotām baržām, dažās izvietotas siltumnīcas, bet neizskatās, ka baržas kaut kur kuģotu..
Turpat blakus ir Falkirk wheel. Ja brauc ar bērniem, var piestāt. Piedāvā arī izbraukt pa kanālu.
- Skatu laukums uz trim Edinburgas tiltiem (Forth Bridges viewpoint). Var piestāt uz 10 minūtēm. Fotogrāfijas īsti neizdodas dēļ būvlaukuma priekšplānā. Atpakaļceļā braucām pāri vienam no šiem tiltiem, sajūta bija iespaidīgāka.
- the Kelpies (pie Falkirkas). Zirgu formas kanālu krustpunktā. Kanāli savulaik izmantoti preču pārvietošanai, bet vienā brīdī dzelzceļš kļuva lētāks. Zirgi simbolizē shape-shifting ūdens garus, kas bieži ieņemot zirgu formu, bet nereti esot ar āža kājām. Leģenda, lai no ūdeņiem atturētu mazus bērnus un jaunas meitenes bažītos palikt vienas. Vieta jauka, nodrošina pastaigu uz kādu pusstundu-stundu, atkarībā no laikapstākļiem. Ja ir vēlme, var paieties gar kanālu, kas pilns ar stāvēšanai novietotām baržām, dažās izvietotas siltumnīcas, bet neizskatās, ka baržas kaut kur kuģotu..
Turpat blakus ir Falkirk wheel. Ja brauc ar bērniem, var piestāt. Piedāvā arī izbraukt pa kanālu.
- Stirling castle (kas mums sanāca pa celam uz ziemeļiem), to jau pie pilīm pieminēju.
- virzoties uz ziemeļiem (A84, A85), jādodas uz Glencoe caur Tyndrum. Un regulari jāapstājas ceļa malā, lai papriecātos par skatu uz ezeru vai kalniem. Skatu laukumi, kuros izbaudīt vidi. Ja līdzi ir hidra, var ielēkt nopeldēties.
|
|
|
- īsi pirms Glencoe ir ceļš uz Glen Etive. Šaurs, nu tas, kur Iana Fleminga (tas, kurš sarakstīja 007!) māja atrodas. Uz šī ceļa filmēta aina no Skyfall, ar Džeimsu Bondu. Galā Loch, kur var braukt ar laivām (ja paņem līdzi), peldēt (ja ir hidra), makšķerēt (ja ir makskerr, ķeras gan okeāna gan sālsūdens zivis, stāstīja puisis ar makšķeri). Te var pilnu dienu pavadīt un, iespējams, pat nakšņot- teltī vai vienīgajā viesu mājā.
Ap Fort William: Ben Nevis, Glenfinnen
Mēs palikām B&B netālu no Fort William trīs naktis. Te var var palikt arī ilgāk, ja patīk pastaigas. Šis ir punkts, no kura sākas daudzi kalnu maršruti (var arī ņemt mugursomu un iet uz nedēļu, protams). Ieteiktu nopirkt normālu taku karti, ko es neizdarīju. Mēs izgājām mazu, dažu stundu pastaigu līdz ūdenskritumiem ielejā (bet taka, protams, veda tālāk). Var ari uzkāpt Ben Nevis, augstākajā virsotnē, 6-7h kāpiens esot. Alltrails.com dod ieskatu iespējās.
|
|
|
|
Vēl mēs aizbraucām uz blakus esošo Glenfinnan, kurā esošais viadukts filmēts vairākkārtīgi, Harija Potera fani atpazīs uzreiz. Ap viaduktu jauka pastaigu taka, aplītis uz tādu garu stundu - var lēni staigāt un baudīt skatu uz dzelzceļu, kā arī ezeru (Cūkkārpas ezers, citstarp - te filmēti ārskati pie skolas!)
Pats Fort William ir miniatūra kūrortpilsētiņa. Kurā, ja grib dabūt labu seafood, tikai laicīgi jārezervē vieta. Pat haggis place bija pilns uz visu vakaru. Indiešos viens galdiņš bija. Pub food var dabūt, ja ierodas vakariņās laicīgi…
No Fort William stundas brauciena attālumā ir Mallaig, no kuras savukārt pusstundas prāmja brauciena attālumā ir Isle of Skye. Mēs ziedojām dienu Fort William, lai skrējienā apmeklētu Skye. Biļetes nopirkām uz prāmi dienu iepriekš, bet nebija pilns, domāju, var droši braukt un pirkt uz vietas.
No Fort William stundas brauciena attālumā ir Mallaig, no kuras savukārt pusstundas prāmja brauciena attālumā ir Isle of Skye. Mēs ziedojām dienu Fort William, lai skrējienā apmeklētu Skye. Biļetes nopirkām uz prāmi dienu iepriekš, bet nebija pilns, domāju, var droši braukt un pirkt uz vietas.
|
 Vakars uz vienīgās gājēju ielas Fort William
|
|
Isle of Skye
Skye mēs iekļāvām maršrutā pēdējā brīdī, bet tas bija lielisks papildinājums. Kad spriedām, ka gribam tur aizbraukt (mēnesi pirms izlidošanas) naktsmājas tur vairs atrast nevarēja. Sala, kurā iedzīvotāju ir maz, daba ir skaista un skarba, tūristiem vietas ir daudz, bet naktsmītņu - maz.
Apmeklējām Neist Point Lighthouse un Old man of Storr. Pirmais ir nepilnas stundas pastaiga gar jūras krauju, uz bāku, ar iespaidīgiem skatiem uz krastu (un iespaidīgu vēju; labi, ka draugs aizdeva savu dūnu jaku, tuntulējos, kā spēju). Otrais: 2-3h kāpiens uz mazu virsotnīti - plakanu kalna galu, no kura paveras skaists skats. Un arī pa celam skaisti skati. Abi kopā piepilda pilnu dienu! iesaku!
Old man kāpienā man pārsteigums bija melni miskastes maisi, no kuriem ārā vēlās akmeņi. Pakāpjot augstāk, pamanīju, ka tiek bruģēts ceļš/ taka uz virsotni. Kalnos bruģē taku...
Un vēl, ja gribat šajā dienā ēst, vai nu ņemat līdzi (biju iedomājusies, ka Scottish breakfast, kas man tā patīk, varēs dabūt ceļmalā. Ak, naivā! Un pusdienu un tad vakariņu vietas bija rezervētas dienām uz priekšu. Beigas jau pie tilta prom no salas brīvas vietas bija “taste of india”, kur oficianti mani pamācīja, ka nav pienemts pasutit kariju bez risiem un to nedrīkst est no tā šķīvja, uz kura to atnes.
Apmeklējām Neist Point Lighthouse un Old man of Storr. Pirmais ir nepilnas stundas pastaiga gar jūras krauju, uz bāku, ar iespaidīgiem skatiem uz krastu (un iespaidīgu vēju; labi, ka draugs aizdeva savu dūnu jaku, tuntulējos, kā spēju). Otrais: 2-3h kāpiens uz mazu virsotnīti - plakanu kalna galu, no kura paveras skaists skats. Un arī pa celam skaisti skati. Abi kopā piepilda pilnu dienu! iesaku!
Old man kāpienā man pārsteigums bija melni miskastes maisi, no kuriem ārā vēlās akmeņi. Pakāpjot augstāk, pamanīju, ka tiek bruģēts ceļš/ taka uz virsotni. Kalnos bruģē taku...
Un vēl, ja gribat šajā dienā ēst, vai nu ņemat līdzi (biju iedomājusies, ka Scottish breakfast, kas man tā patīk, varēs dabūt ceļmalā. Ak, naivā! Un pusdienu un tad vakariņu vietas bija rezervētas dienām uz priekšu. Beigas jau pie tilta prom no salas brīvas vietas bija “taste of india”, kur oficianti mani pamācīja, ka nav pienemts pasutit kariju bez risiem un to nedrīkst est no tā šķīvja, uz kura to atnes.
|
|
|
|
|
|
Inverness
Maršrutu pa Skotiju mums palīdzēja sastādīt drauga klasesbiedrs, kas Skotijā dzīvojis ilgāku laiku (paldies!). Par Inverness viņš bija skeptisks: tur neesot ko darīt. Nu… manuprāt, jauka pilsētiņa. Mēs dzīvojām pašā centrā un izbaudījām jaukas pastaigas gar upes malu, netālo braucienu līdz Loch Ness (Loch nozīmē “ezers” vai “šaurs jūras licis”, tāpēc teikt Lohnesa ezers sanāk 2x teikt ezers).
Ja mums būtu vēl dienas te, nodarbotos ar viskija tūrismu (reģionā ir vairākas distilērijas, bet par to jau rakstīju iepriekš) un aizbrauktu līdz Fort George. Uz Culloden kaujas vietām nebrauktu. Ari te restorāni jārezervē, ja grib ko gardāku vai jēdzīgāku par "pub food".
Ja mums būtu vēl dienas te, nodarbotos ar viskija tūrismu (reģionā ir vairākas distilērijas, bet par to jau rakstīju iepriekš) un aizbrauktu līdz Fort George. Uz Culloden kaujas vietām nebrauktu. Ari te restorāni jārezervē, ja grib ko gardāku vai jēdzīgāku par "pub food".
|
|
Cairngorms National Park
Stundas + brauciena attālumā no Inverness sākas Cairngorms nacionālais parks. Te gan būtu vērts uzkavēties! Tik daudz īsāku un garāku pastaigu takas iekārtotas gar ceļa malām! Old Military Road ir t,s. scenic route, ko vērts izbraukt. Bija mums plāns pastaigat, bet brauciens ievilkās (vajadzēja apstāties un baudīt skatus). Noteikti gribētu palikt pa nakti kādā no mazajām pilsētiņām un iet pastaigās tur pa kalniem. Un vakarā vietējā distilerijā izbaudīt single malt glāzi. Šis palika “nākamajai reizei”.
Tas arī viss..
Paldies, ja izlasīji, priecāšos, ja patika. Ja gribi doties uz Skotiju un pirms tam parunāt par to: raksti,zvani, nāc ciemos! Ceru, ka arī man izdosies turp kādreiz vēl aizbraukt un izdarīt neizdarīto, apskatīt neapskatīto.
|
|
|
|
|
