Ir tas jet lag, kuram īsti nelīdz nedz 2 miega zāļu tabletītes, nedz pus pudele vīna. Un, protams, nelīdz ne arī tas, ka Rīgā ir 6:23, proti, laiks, kad es, pirmo saules staru pamodināta, ceļos no gultas.
Sēžam savā miniatūrajā, drēgnajā un tumšajā NYC dzīvoklītī, Dace un Kate jau guļ. Mēs ar Solvitu izmisīgi meklējam sakarīgu NYC metro aplikāciju. Mana iecienītā Embark NYC vairs nav pieejama, tukšojot Kalifornijas vīnu un Leffi, meklējam variantus. Beigās jau nekas lādzīgs neatrodas, atrodas tikai sarunas par visu un neko, nu kā jau pienākas pie jet-lag un nakts lielpilsētā.
Aiz loga dzirdami auto, sirēnas, skaņas.. pilsēta neguļ. Ņujorka – pilsēta, kas nekad neguļ, sagaidīja mūs ar sauli, pavasara vēju un…zāles smaržu.
Sēžam savā miniatūrajā, drēgnajā un tumšajā NYC dzīvoklītī, Dace un Kate jau guļ. Mēs ar Solvitu izmisīgi meklējam sakarīgu NYC metro aplikāciju. Mana iecienītā Embark NYC vairs nav pieejama, tukšojot Kalifornijas vīnu un Leffi, meklējam variantus. Beigās jau nekas lādzīgs neatrodas, atrodas tikai sarunas par visu un neko, nu kā jau pienākas pie jet-lag un nakts lielpilsētā.
Aiz loga dzirdami auto, sirēnas, skaņas.. pilsēta neguļ. Ņujorka – pilsēta, kas nekad neguļ, sagaidīja mūs ar sauli, pavasara vēju un…zāles smaržu.
Šis lidojums mums paliks prātā ar mazo dranduļetu, kas būs aizvizināja no Rīgas uz Helsinkiem. Ok, esmu lidojusi arī mazākās lidmašīnās, pār tām pašām Naskas līnijām, piemēram, vai reisā no Ziemeļkarolīnas uz Ņujorku. Bet toreiz tās mazās lidmašīnas vismaz pārliecinoši turējās gaisā, ko nevarētu teikt par šo. Kā pa tīruma vagām, kā slapja lupata, brrr. Meitenes teica, ka es nedrīkstot neko sliktu par to lidmašīnu teikt, jo mums vēl jālido atpakaļ (lai gan pat Solvitai, kurai ļoti, ļoti nepatīk ūdens, bija doma, ka varbūt labāk atgriezties ar prāmi un autobusu?)
Izstāvam imigrācijas rindas (kubiciņā gandrīz horizontāli izgūlies meksikāniska izskata vīrelis uz mums pat īsti nepaskatās), atrodam lielā somu čupā savus čemodānus (tie visi no lentes ir novākti) un esam gatavas pilsētai. Pulkstenis rāda īsi pirms 18.
Esam (vai arī būtu jāsaka – esmu?) nolēmušas uz centru doties ar airtrain un metro. Protams, 3 gadi ir pagājuši – mazliet metas rokas gan pērkot biļetes, gan maksājot par braucienu, gan ieejot pašā metro., gan izvēloties līniju (maršrutu) un pēc pieturas to atkal nomainot. Godīgi - ir jūtams, ka nomodā esam jau ilgāku laiku. Tomēr metro tiekam (mums pieskrienot tiek atvērtas jau aizvērtās durvis) Un mēs iekāpjam pirmajā zāles mākonī. Nākamie mūs sagaidīja Soho un Little Italy ieliņās – tik bieži, ka pat rodas jautājums par tās lietošanas legalitāti.
Izstāvam imigrācijas rindas (kubiciņā gandrīz horizontāli izgūlies meksikāniska izskata vīrelis uz mums pat īsti nepaskatās), atrodam lielā somu čupā savus čemodānus (tie visi no lentes ir novākti) un esam gatavas pilsētai. Pulkstenis rāda īsi pirms 18.
Esam (vai arī būtu jāsaka – esmu?) nolēmušas uz centru doties ar airtrain un metro. Protams, 3 gadi ir pagājuši – mazliet metas rokas gan pērkot biļetes, gan maksājot par braucienu, gan ieejot pašā metro., gan izvēloties līniju (maršrutu) un pēc pieturas to atkal nomainot. Godīgi - ir jūtams, ka nomodā esam jau ilgāku laiku. Tomēr metro tiekam (mums pieskrienot tiek atvērtas jau aizvērtās durvis) Un mēs iekāpjam pirmajā zāles mākonī. Nākamie mūs sagaidīja Soho un Little Italy ieliņās – tik bieži, ka pat rodas jautājums par tās lietošanas legalitāti.
Dzīvosim mēs airbnb atrastā dzīvoklītī Soho (Nolitā), pie Little Italy un China town. Rajonā, kas pilns krodziņu un kafejnīcu. Rajons ir lielisks. Dzīvoklītis- klasiska Ņujorka. Izvelkot gultu, dzīvoklī staigāšanai paliek nelieli koridori ap guļvietām. Žurnālgaldiņš naktī pārvācas pretī durvīm (tas tā, drošībai). Dzīvoklis ir diezgan klaustrofobisks – pirmajā stāvā, un drēgns, bet visu atsver tā atrašanās vieta – kad vakarā izejam sameklēt ko ēdamu un groceriesi, tas grūtības nesagādā. (Ja neskaita pārāk plašas izvēles grūtības, jo 500 m rādiusā ir pieejama un izbaudāma vai visas pasaules virtuve.) Izvēle beigās krīt par labu austeru bāram, kurā iedzeram izlejamo dzirkstošo vīnu (Katei ID karte netiek prasīta) un saēdamies riktīgi gardas jūras veltes. Simona – apaļīga melna meitene – kas mūs sagaida pie dzīvokļa, apsola gan atnest segas (mums uz četrām tās pagaidām ir 2, labi, ka lielas), un, ja nepieciešams sildītāju. Pēc pastaigas un vakariņām Dace gan drēgnumu no dzīvokļa izdzen pa vecai modei – iekurot gāzes plīti. Tā kā dzīvoklis mazs, daudz nevajag.
  | Man liekas, ka daļu šīs pilsētas šarma veido dažādība. Un tas, ka cilvēki te atļaujas būt un ir tik dīvaini, ka pat sajuzdamies kā lielākais pasaules dīvainītis un nesaprastais, te esi kā viduvējība. Nevienu vairs īsti ne ar ko nešokēsi – izskatā, apģērbā, komunikācijā. Spilgti un dažādi – gan apzināti, gan neapzināti. Vari uzvilkt kaut maisu, un joprojām neizcelsies. Atzīšos, tas lāgiem ir patīkami – būt šāda krāsu pūļa sastāvdaļai. Atslodzei no vietām, kur esi lielā, baltā sieviete un visi nāk ar Tevi parunāt, lai tuvāk apskatītu vai aptaustītu. Te komunikācija ir mums kā postpadomju cilvēkam neierasti brīva, bet (pagaidām) ne uzmācīga – ir vairākas reizes, kad metro stacijās izskatījāmies nedaudz apjukušas, mums uzreiz bija klāt kāds ar konstruktīvu padomu vai palīdzību. Tā mazliet mulsinoši sākotnēji. Vēl viens sīkums bija ATM – to ir ļoti, ļoti daudz. Vai pie katras otrās mājas (vismaz te, Soho). Bet liela daļa izskatās tādi, kuros karti iekšā likt es negribētu – visai aizvēsturiski. Pie norēķinu karšu izplatības varētu domāt, ka tie netiek izmantoti (un tā arī izskatās), tomēr daudz, tik ļoti daudz kur vīd uzraksti “cash only” vai tiek piedāvātas nelielas atlaides, norēķinoties skaidrā naudā. Norēķinoties gan vairāk mulsina fakts, ka veikalā cena precēm tiek norādīta bez nodokļiem, kā rezultātā vīns ar plaukta cenu 13.78$ pie kases maksā 15$, ieskaitot 5% atlaidi (atpazinu vairākas etiķetes, ko biju redzējusi mūsu iecienītajos veikalos – mani izbrīnīja, ka NYC tas pats kalifornietis maksā dārgāk, nekā Rīgā). Kalifornijas vīna pudele (ar uzrakstu The House Wine) jau ir pusē. Rītdienai pirmie plāni gatavi. Acis lēnām krīt ciet. Jādodas pie miera. |
RSS Feed
