Ekspedīcija "Kalakmula" (19-20.janvāris)

​Ekspedīcija Kalakmula idejās un prātos sākās vēl Rīgā, kad Linda deklarēja, ka Meksikā viņai obligāti ir nepieciešama pastaiga pa džungļiem. Lai arī mēs pārējās trakā sajūsmā par ideju nebijām, tomēr lojalitāte pret draudzeni uzvarēja. Lindai tika dota zaļā gaisma organizēt ekskursiju pa džungļiem. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka Kalakmulā nokļūt gan gribējām mēs visas, bet idejas, kā turp nokļūt, mums bija visai miglainas. Ilustrācijai noderēs kaut vai fakts, ka google maps ceļu uz šīm piramīdām neatklāj (tās tiek norādītas vienkārši kā punkts džungļos, bez piebraukšanas). Arī Kalakmulas nacionālā parka lapu vai informāciju par to arī sameklēt bija grūti - no Latvijas mums tas neizdevās (Annai no Kostarikas gan- ar dažiem klikšķiem. Tātad - vai nu Anna ir stipri attapīgāka par mums (kas gan nav izslēgts un es pat nebrīnītos), vai arī googlei ir algoritmi, ka eiropiešus jānovirza uz vietnēm, kurās tiek pārdotas dārgas ekskursijas uz Kalakmulu). Beigbeigās palikām pie kompromisa - Linda sāka saraksti ar nacionālo parku, kas apsolīja mums ekskursiju uz džungļiem, pastaigu pa Kalakmulu, un tas viss - ar transportu. Tas atrisināja arī jautājumu par to, kā nokļūt pie šīm attālajām piramīdām - vai nomāt mašīnu (pa kādiem ceļiem piebraukt? kur nomāt auto?), vai paļauties uz takšiem un colectivos no Xpujil (kā tos atrast, ko darīt gadījumā, ja tie pilni?)

Dažas dienas pirms plānotās ierašanās Xpujil mēs zinām, ka eksursija būs. Džungļu puiši, kas nebija visai aktīvi sarakstē, ir atbildējuši un to apstiprinājuši. Nu tikai daži nenozīmīgi sīkumi - mums ir jānokļūst uz Xpujil, tur jāpārnakšņo un nākamās dienas vakarā jātiek līdz Četumalai. Ņemot vērā ADO satiksmi, tai it kā nevajadzētu būt problēmai (neskaitot faktu, ka Xpujil spāniski izrunāt nespējam, kas nedaudz, bet maznozīmīgi sarežģī biļešu iegādi).
Tas Xpujil (kas, kā vēlāk noskaidrojās, izrunājas špuhil) atrodas lielceļa malā džungļu vidū. Principā - melnais caurums. Viesnīcu vidējais vērtējums booking.com - ap 5+. Esot tur big bugs un baigi trokšņaini, jo pa ceļu garām brauc smagie auto (kas Meksikā nozīmē 2x lielākus smagos auto, jo te viņiem vienai fūrei ļauj vilkt divus konteinerus). Smiedamās un spriezdamas, ka vienu nakti pārdzīvosim, vienu tādu caurumu paņemam (un nav jau nemaz tik traki).
Arī biļetes uz ADO nokārtojas - lai arī esam plānojušas braukt uz Kamapečes autoostu tām pakaļ savlaicīgi, pastaigas laikā mēs ar Lindu centrā pamanām ADO biļešu kiosku. Meitenes tajā gan runā tikai spāniski un es lieku lietā savas neesošās zināšanas, lai tiktu pie biļetēm uz vietu, kuras nosaukumu nespēju izrunāt. Biļetes es dabūju, lai gan vēlāk pamanījām īpatnējas cenas - katrai biļetei tā bija cita un kopsummā mazāka, nekā es samaksāju. Bet nu dievs ar viņu. Lielāku stresu izraisa fakts, ka autobusā, ar kuru plānojam pēc ekskursijas no Xpujil braukt uz Četumalu, ir palikušas brīvas tikai 2 vietas. Brīvas ir autobusā pusnaktī, bet c'mon - gaidīt 6h tumša lielceļa malā nākamo autobusu, lai iezveltos viesnīcā 2 vai 3 no rīta (Četumala ir Q.Roo štats, tātad - cita laika josla, jāskaita stunda klāt). Neliela paniciņa...
Paniciņu atrisina e-pasta sarakse ar nacionālo parku. Par godīgu un taisnīgu atlīdzību puiši apsola mūs nogādāt līdz Četumalai. Aleluja!

Tas viss tāda priekšspēle un sagatavošanās.
Jo saprotu, ka par piramīdām runājot, būtu jāapraksta mazliet teorija... Raugi, Jukatanā ir 3 galvenie piramīdu būvēšanas stili/ virzieni (neskaitot apakšnovirzienus), kas vienkāršoti ir nosaucami kā pirms-klasiskais, klasiskais un pēc-klasiskais. Jeb kā saka šeit - Peten (Rio Bec un Chetan apakšklases), Puuc un Q.Roo krasta stili. Par maiju pilsētu būvniecības principiem varētu stāstīt daudz, man patika šis apraksts: http://seldomscenephotography.com/pg2-ebooks/maya_architecture/ kur ir skaidri aprakstīti pilsētu būvniecības principi katrā laika posmā.
Vienkāršoti runājot - stilos mainās gan pilsētas būvniecības pamatprincipi (galvenās piramīdas uzdevums, piemēram, sākotnēji ir karaliskās ģimenes, kas ir dievu statusā, kapa vieta, bet vēlākos posmos šīs struktūras sāk pildīt jau administratīvu, arī rituāla funkciju). Tāpat arī akmens apstrāde - agrīnās celtnes ir tāds kā raupjākas, kamēr, piemēram, Čičenicā, kas celta vēlu, akmens apstrāde jau ir augstākā līmenī - tā ir "gludāka". Un tad simtiem detaļu - cik torņu, vai kāpnes ir īstas vai "viltus" utt.
Kalakmula atrodas dziļi džungļos, pie Gvatemalas robežas un tika atklāta tikai ap 1930to gadu. Tā joprojām tiek tīrīta no džungļiem un atjaunota. Tā kā piekļuve tai ir sareģītāka, te tūristu ir neskaitāmas reizes mazāk, kas laikam nozīmē arī mazākus ienākumus un lēnāku darba gaitu. Tomēr Kalakmula savulaik - klasiskajā periodā - bijusi viena no lielākajām reģiona pilsētām, tur dzīvojuši desmitiem tūkstoši cilvēku, un, klīstot pa pilsētas drupām, to var labi iedomāties. Kā šajos laukumos tauta tirgojusies, dzīvojusi vai kā ziedojusi...

​Gids mums rādīja mītiem apvītos maiju kalendārus (piedodiet, neredzēju tur tos punktiņus un strīpiņas! Bet informācijai - viņi visus skaitļus pieraksta ar 3 simbolu palīdzību), aplūkojām arī karaliskos CV, kas tiek novietoti piramīdu pakājēs - tās angliski sauc par "stela", latviskojumu nezinu - ir milzīgas akmens plāksnes, uz kurām tiek aprakstīti/ uzzīmēto galvenie karaliskās personas dzīves notikumi. Principā - CV, vidēji 4-5 bluķu garumā. Gids pievērsa uzmanību arī tādiem sīkumiem kā aizkaru āķīšiem, kas iestrādāti drupu sienās...

Ņemot vērā mazo tūristu plūsmu, Kalakmulas piramīdās drīkst kāpt - gan 22 metrīgajā, gan 45 metrus augstajā. Un tā kā tūristu tiešām ir maz, sēdēt piramīdas galvgalī, kur savulaik parastais pilsonis varēja nokļūt tikai mirkli pirms dekapitulācijas, un skatīties uz džungļiem sev apkārt... Un mēģināt ieraudzīt 80 km attālumā esošo El Mirador piramīdu Gvatemalā, kuru ar Kalakmulu savieno maiju ceļu tīkls.

Šī bija pilnīgi citāda piramīdu pieredze kā Čičenitsa - pat neskaitot dažādos periodus un atšķīrības arhitektūrā, tad arī apmeklējuma pieredze ir pilnīgi atšķīrīga. Pirmā ir attīrīti lauki, kas čum un mudž no tūristiem, takas no viena objekta uz otru ir pilnas ielu tirgotāju, kas sauc "souvenir for 1 dollar" dažādās valodās, bet otrā - tukši, klusi džungļi nekurienes vidū.

To nekurienes vidu gan dažādi cilvēki saprot dažādi. Vakarā pirms eksursijas, kad atgriezāmies istabiņā no vakariņām, pie mums pienāca kāda brazīļu meitene, interesējoties, kā mēs tiksim uz Kalakmulu, viņas ar draudzeni meklē iespējas. Nja, atrast kaut ko uz nākamo rītu nav vienkārši.. meitenes mēs vēlāk drupās nesatikām (ok, drupas ir lielas un meitenes tikai 2, tā arī palikām ar ziņkāri - tika viņa tur vai nē). Jo uz drupām no Xpujil brauciens ar auto bija vairāk nekā 2 stundas, puse no kura pa līkumotiem džungļu celiņiem (labā stāvoklī, tikai.. jāzina kur braukt!). Pie pašām drupām satikām arī kādu hipiju pārīti, kas ceļoja pa Meksiku vecā VW Beatle (te laikam tāds stils, redzam "vabolītes" diezgan bieži). Tikai, īsteni hipiji būdami, viņi bija iebraukši mežā ar pustukšu bāku, tad nu skraidīja ar pudeli rokās pa stāvlaukumu, kurā novietotas stāvēšanai bija vēl 3 tūristu mašīnas un daži vietējo strādnieku auto, mēģinādami sagrabināt degvielu 120 km braucienam...

Mūsu gids, kas no viesnīcas mūs izcēla 5 no rīta, aizveda rīta pastaigā pa mežu, izvadāja pa drupām (visu laiku vājprātīgā angļu valodā kaut ko stāstīdams - es pusi nesapratu, viņa spāņu akcents bija netverams), pēc tam mūs vēl aizveda līdz Četumalai (jo sarunātais šoferis mājās nebija atrodams). Tas bija mīļi un es viņu apbrīnoju, jo gan lielu daļu ceļa turp, gan lielu daļu ceļa atpakaļ mēs visas 4, iestūķētas maziņa ševroleta beņķos, dusējām saldā miedziņā. Dažkārt ir labi, ja par tevi parūpējas!

​Tā tas bija... iespaidīgi, bet kaut kā par tiem lielajiem iespaidiem stāsti rakstās lēni un negribīgi... Tomēr mums atmiņā cerams paliks gan stāsti par indīgajiem kokiem (čečeniem), gan tiem blakus augošajiem "anti-dote", gan par "ball game" kā rituāla nozīmi maiju kultūrā. Galu galā, laikam jau arī tāpēc mēs ceļojam, lai šī visa informācija kaut kur noslāņotos, nogultu un ļautu mums uz daudzām lietām paskatīties no cita skatu punkta, vieglāk izprast ja ne citas kultūras, tad kaut vai citu līdzcilvēku atšķirīgus skatījumus uz ikdienišķām lietām.