Dažkārt ir dienas, kad grūti saprast, kas redzēts un kas izdarīts. Šodien ir viena no tām. Norakstīt to lielā mērā varētu uz mūsu streikojošajiem vēderiem. Streika pakāpes atšķiras (Anna ir streiklauzis, gads dzīves reģionā gremošanas sistēmu ir uztrenējis), man savukārt piespiedu gavēnis. Tomēr par spīti sāpošajiem vēderiem mēs šodien izstaigājām Kampeči, to atzīstot par ļoti glītu pilsētiņu, pat nereāli glītu. Krāsainu un sakoptu. Ar lieliski izbūvētu Malekonu, gar kuru iet Saulrieta bulvāra cienīga iela. Arī veikaliņu burzma te patīkamāka nekā Meridā - tur centrs bija pārpilns parpalu, ka ne kāju paspert - viens aiz otra veikali, kas tirgo dažās sadzīvē vairāk vai mazāk noderīgas lietas. Te arī ir veikali, bet lāgiem ir mājas, kurās nav veikalu, un dažas pat ar suvenīriem.
Diena šodien ir kā pienākas Meksikā - ap 30 grādiem vismaz. Tāpēc nebūs pārsteigums, ka mēs apmeklējām vairākus muzejus - gan par maiju arhitektūras vēsturi, gan par koloniālo māju dizainu un iekārtojumu, gan nelielu ekspozīciju par Karību jūras pirātiem un Kampečes vēsturi. Bet viens ir skaidrs - pilsēta ir patīkama. (Sirreāli liekas vietumis redzamie ziemassvētku rotājumi - te, 30+ grādu karstumā gadumija liekas kā kaut kas neiederīgs, bet spuldzītes un salavecīši kā absurda teātris).
Rīt mums ir plānos virzīties Kalakmulas piramīdu virzienā, bet te vienādojumā vēl ir daudz nezināmo. Mums ir biļetes uz autobusu, kas aizved līdz Xpujil - šīs pilsētas nosakumu izrunāt ir izaicinājums. Un, lai būtu īsts izaicinājums, tā sanāca, ka biļetes tūrisma birojā pirku es, tikai spāniski runājošām meitenēm mēģinot izstāstīt, kurp vēlamies aizbraukt. Bet galā tiku, nav bijušas veltas tās stundas ar Jūliju un ar Duolingo. Tiktāl jau viss būtu jauki, ja neskaita, ka Xpujil ir pilnīgs caurums džungļu vidū, kur ir 2,5 viesnīcas, ar vidējo booking.com vērtējumu 6. Bet pat šajā caurumā ir daži gidi, kas piedāvā ekskursijas (ko Linda mūs ir pierunājusi paņemt), secīgi - izklaide jau būtu. Ir tikai kāds tiny significant detail - nav ne jausmas, kā no tā Xpujil pēc tam tikt tālāk. Jo autobuss, kuru bijām noskatījušas, ir izpārdots. (Autobusi ir 2, gaidīt to otru 5h naktī vietā, kurā nekā nav - nē, tas nav mūsu sapnis). Klīst baumas, ka uz nākamo pilsētu varētu nokļūt arī ar taksometru, par apmēram 1000 peso, t.i. 50 usd, bet paļauties uz baumām īsti negribas. Tad nu meitenes pusdienās aizgāja ne ar gluži mierīgu prātu, kaļot plānus, kā situāciju (vienādojumu) risināt. Bet mēs esam 4 pieaugušas meitenes un man kaut kā ir sajūta, ka arī ar šo jautājumu galā tiksim.
Rīt mums ir plānos virzīties Kalakmulas piramīdu virzienā, bet te vienādojumā vēl ir daudz nezināmo. Mums ir biļetes uz autobusu, kas aizved līdz Xpujil - šīs pilsētas nosakumu izrunāt ir izaicinājums. Un, lai būtu īsts izaicinājums, tā sanāca, ka biļetes tūrisma birojā pirku es, tikai spāniski runājošām meitenēm mēģinot izstāstīt, kurp vēlamies aizbraukt. Bet galā tiku, nav bijušas veltas tās stundas ar Jūliju un ar Duolingo. Tiktāl jau viss būtu jauki, ja neskaita, ka Xpujil ir pilnīgs caurums džungļu vidū, kur ir 2,5 viesnīcas, ar vidējo booking.com vērtējumu 6. Bet pat šajā caurumā ir daži gidi, kas piedāvā ekskursijas (ko Linda mūs ir pierunājusi paņemt), secīgi - izklaide jau būtu. Ir tikai kāds tiny significant detail - nav ne jausmas, kā no tā Xpujil pēc tam tikt tālāk. Jo autobuss, kuru bijām noskatījušas, ir izpārdots. (Autobusi ir 2, gaidīt to otru 5h naktī vietā, kurā nekā nav - nē, tas nav mūsu sapnis). Klīst baumas, ka uz nākamo pilsētu varētu nokļūt arī ar taksometru, par apmēram 1000 peso, t.i. 50 usd, bet paļauties uz baumām īsti negribas. Tad nu meitenes pusdienās aizgāja ne ar gluži mierīgu prātu, kaļot plānus, kā situāciju (vienādojumu) risināt. Bet mēs esam 4 pieaugušas meitenes un man kaut kā ir sajūta, ka arī ar šo jautājumu galā tiksim.
RSS Feed
