Līst kā pa jāņiem II

Nevilšus nāk prātā Gerdas nekristītais krusttēvs Artis. Un ne jau tikai tāpēc, ka viņa finašu investīciju kompānija ir dibināta un ar juridisko adresi Maltā. Šodien, kad ārā ir lidojumam visnotaļ nepiemērots laiks un prātīgākais, ko spējām izdomāt, ir sākt taisīt laiku, sēžam uz balkoniņa, pļāpājam, pa laikam paveramies debesīs un es saku - šķiet, skaidrojas! Tiem apmēram gandrīz 7 miljardiem nezinātāju - Arta kāzu otrajā dienā mēs braucām ar laivām pa Lielupi, no Bauskas līdz Mežotnei. Apmēram. Un apmēram pusstundu pēc izbraukšanas sāka līt. Nē, gāzt. Teksts - šķiet, skaidrojas - kļuva leģendārs. Bet tas bija vien saliedējošs pasākums, ko mēs atceramies joprojām.

Tātad, kā var nojaust, laiciņš mūs nelutina. Man vispār nāk prātā Douglas Adams hitchhiker's guide to the galaxy, kur bija tāds lietus vīrs, kuru lietus mīlēja un lai kur viņš dotos, allaž lija. Tāds tālbraucējs šoferis. Atšķirībā no Arta un Ilzes kāzu stāsta, šis nav ātri pārstāstāms stāsts, bet katram, kurš nav lasījis to biezo grāmatu, bet mīl absurdus un jautrus stāstus, noteikti iesaku izlasīt. Bet grāmata nāk prātā tāpēc, ka lietus mani vajā (vai mīl, apzīmējuma izvēle pašas rokās). Lija gan Itālijā, kur bijām ar LIndu, gan tagad, gan pat Cahuitā sausās sezonas vidū. Sēžot uz balkona un rakstot, es teiktu,ka šī valsts man patiktu daudz labāk sausa. Jo īstenībā te ir smuki. Forši. Skaisti. PIemēroti pastaigām. Elpu aizraujoši. Labprāt apciemotu sausā laikā. Vienīgā labā ziņa - ir gana silti. (Uz balkona sēžu jaciņā, bet šortos.) Laikapstākļi arī pilnībā attaisno viesnīcas izvēli - Gerda laikam ir pat laimīga, ka mūsu rīta izbraukums bija tikai dažas stundas un viņa atkal ir tikusi atpakaļ baseinos. Un tie baseini arī manam mūžīgi rūpēs esošajam prātam ļauj atslābt. Ok, īsti pastaigas nesanāk (nu gribās man tās bezdievīgi), bet vismaz bērns ir laimīgs. Un pašai - D vitamīna nav, bet svaigs gaiss gan.

Kaut kas man Valletā atgādina Dienvidameriku. Krāsas varbūt. Vai arī fakts, ka pilsētā ir klasiska "Plaza des Armas". Šis nav nedz centrālais nedz des Armas laukums, bet tik ļoti tipisks, ka nespēju nepamanīt.

Back to reality.
Pirksti slīd pār klaviatūru un es domāju, kāpēc rakstu. Vakar vakarā man tas bija skaidrs - dienasgrāmata ceļojumos ir veids kā vēlreiz pārdzīvot notikušo, vēlreiz redzēt, vēlreiz būt, tikai mazliet apzinātāk. Ieraugot no iekšpuses skaidrāk. Ja pirmā reize ir vairāk uz ārpusi vērsta, otrā - iekšpusi. Tā redz, kas ir bijis svarīgs, kas aizkustinājis, kas licis domāt. Un tā tas ceļojums nosēžas atmiņā spilgtāk. Lai kaut ko iegaumētu, esot vajadzīgi vismaz 3 atkārtojumi, un ceļojumā nereti tā arī sanāk - piedzīvot, uzrakstīt un vēl vakarā pārrunāt. Un, ja ceļojums ir kā akumulators un laimes dzinējs pelēkajai ikdienai, šādi neapzināti nospraustais mērķis tiek sasniegts.

Man dažbrīd jādomā, cik ļoti Malta ir Eiropa. Brauc te kā briti, pa otru pusi, tikai noteiktumus ievēro tā pašvaki (to, ka STOP zīmes vai sarkanais luksafora signāls tiek uztverts kā ieteikums, es no lonelyplanet izlasīju brīdī, kad pie lidostas kāds vietējais mūsu auto gandrīz ielika sānā... jo viņam bija Dodie ceļu zīme, mēs braucām pa galveno). Esam redzējuši gan tikai 1 avāriju (šoferis iebraucis sienā, uz pārplūdušas ielas... "Cerams, ka šoferim viss kārtībā," teica reinis, pēc sekundes piemetinot, "nu jā, vņš jau sēž otrā pusē.") Paši mazliet avārijas situāciju arī izraisījām, tās puses mazliet jūk, bet tas nebija nekas nopietns.
Un tad tā elektrība. Nezinu par vatiem, bet rozetes ir netveramas. Mums pat tāda pārveidotāja, domājams, nav. Nu līdzi - noteikti ne. Labi, ka atradām 2 rozetes, kas der eiropas formātam. Viena zem galda, otra vannas istabā. Iekārtas uz maiņām lēnām tiek uzlādētas. Ir jau arī auto USB lādētājs.

Auto. Mūsu lielais lietussargs. Pateicoties tam, mēs šodien no tāluma apskatījām Gozo un vēl dažus Maltas līčus un ločus. Un .. sasodīts, skaisti (saulītes pietrūka gan). Ja šaubāties, vai te atbraukt rudenī, septembrī vai oktrobrī - nešaubieties. Būs baigi forši. Tikai vietējos vīnus gan... mēs jau vakar teicām, ka ni un ni. Šodien vienu Gozo Cabernet paņēmām. Nu.... mazliet labāks par vakardienas ir, tāda švaka galva vīna kategorijā ierakstās, bet ar to gan, pilnīgi noteikti, mēs vietējo vīnu degustāciju slēdzam. (cerams, ka vietājais laika vecis saprot, ka mēs laiku esam gatavi taisīt jebkuriem līdzekļiem un ļoti ceram uz kādu dažu stundu pauzi bez lietus vismaz rīt).

Šorīt pie brokastīm izpētījām, ka Maltas ekonomiku veido ne vien ārzonas finanšu pakalpojumi, bet arī dažādu elektroierīču un farmācijas produktu ražošana, un, protams, tūrisms. GDP ir gana augsts, bet no otras puses- cilvēku te ir maz. Pat ātruma ierobežojums 80 ir saprātīgs - nekur jau neaizskriesi!

Ak, jā, tā arī neesmu pateikusi, ko šodien redzējām! Tā bija Maltas salas tālākā daļa, no kuras Gozo var redzēt. Te teorētiski ir daudz skaistu pludmaļu, kurās pabradāt mums nesanāca, skaists gājiens gar klinti (bet pārāk lija lietus, pat pēc tam, kad aizbraucām uz tuvējo pilsētu pēc saldējuma, ar domu, ka varbūt pierims, joprojām lija, tā man arī ir palicis atmiņā skaists krasts un kapella un vēlēšanās taku iziet kādreiz sausā laikā).

Ps. vakar pieminētie tempļi, kā izlasījām wikipēdijā, ir vecākie tādi pasaulē, datēti ap 3000 gadu pirms mūsu ēras.. laikam tāpēc tik nopietni apsargāti...

Viesnīca, kurā dzīvojam, citustarp, ir smalka viesīca. Kamēr gājām vakariņās, numuriņš sakārtots, otro reizi šodien. Uzspridzinātā istaba, ko atstājām pirms iziešanas, atkal sakārtota. Vai viņiem ir novērošanas kameras? Iztukšotās vīna pudeles ir izmestas, kafijas krūzes izmazgātas un uz katra naktsgaldiņa ar maigu mājienu noliktas pa ūdens pudelei. Tā, it kā mēs tās līdz šim nebūtu pamanījuši.

Vakariņas bija Mega...Itāļu seafood restorāns La majoliche, nr.5 miestā, bija ekselenta. Tikai porciju izmērs... ak! No uzkodām bijām pārēdušies un Main course nespējām pat īsti novērtēt. Gardi! Mīdijas ilgi negribēsies. Atpakaļ nācām cauri pilsētai, kas acīmredzami gatavojās 5dienas vakaram. Mēs plūsmā neiejukām. Bet pārbaudījām ūdens temperatūru. Ir jauki pašļakstīties siltā Vidusjūras ūdenī 18. novembra naktī.