Kā saka draugi-gaisabalonisti: "Jesļi pogoda ņe ļjotnaja, nada ģelaķ pogodu".
Vakar pēcpusdienā laika prognoze sestdienai bija samaitājusies tiktāl, ka citu variantu mums vairs nebija - ja sola non-stop lietusgāzes līdz lidmašīnas pacelšanās brīdim, jāķeras vērsim pie lietas. Neieslīgstot garos apcerējumos un uzreiz atklājot rezultātu, informēju, ka jau vakariņās mēs gājām pa patīkami sausu laiku un zem skaidrām debesīm arī no vakariņām atgriezāmies.
Vakar pēcpusdienā laika prognoze sestdienai bija samaitājusies tiktāl, ka citu variantu mums vairs nebija - ja sola non-stop lietusgāzes līdz lidmašīnas pacelšanās brīdim, jāķeras vērsim pie lietas. Neieslīgstot garos apcerējumos un uzreiz atklājot rezultātu, informēju, ka jau vakariņās mēs gājām pa patīkami sausu laiku un zem skaidrām debesīm arī no vakariņām atgriezāmies.
Šorīt turpināju burties, Reinis gan atbalstīja tikai morāli un tāds bija arī rezultāts - laiciņš sauss noturējās gandrīz līdz pusdienas laikam. Jeb telpiskajā dimensijā - līdz Marsaskalai. Pilsētiņai, kas ir salas dienvidu galā, tepat, kilometrus 10 no Vallettas, un no kurienes gar jūru var aiziet līdz Marsaxlokkai - zvejnieku pilsētai, kur bāzēti 70%Maltas zvejniecības flotes. Ideāla vieta pusdienām, ne?
Ceļš gar jūru, t.i., gar klints augšu, ir kādi 4km, bet mēs tos noīsinājām. Gan tāpēc, ka bija pamatīgs pretvējš, gan tāpēc, ka sāka līņāt, gan tāpēc, ka jaunākā nebija sajūsmināta par staigāšanu kā tādu. Bet pēc glītas pastaigas akurāt pusdienas laikā (ap 13) esam zvejnieku miestā. Krāšņas laivas, glīta krastmala - vispār odziņa! Svētdienās te notiekot kārtīgs tirgus, mums šis ir izmēģinājums - vai vērts rīt piebraukt (lidosta ir kādus 5-10 km no šejienes). Ieejam Lonely Planet ieteiktajā IrRazzu, paņemam jūras velšu plati (o-my-goodness! man patīk šī virtuve!), un, kamēr to ēdam, aiz loga sākas, SĀKAS ... Gerda piesauc tornādo un cunami, bet principā jau tas ir vienkārši negaiss un pamatīga, nē PAMATĪGA lietusgāze. Kad notekas kļūst par strūklakām (un noteku vāki draud aizpeldēt), bet ielas - par upēm. Sākumā mēs noticam laika prognozēm, kas saka, ka pēc kādas stundas šis gāziens varētu beigties, un ieklīstam uz kafiju Costa Coffee (un izrevidējam dzeramnaudu krūzīti - apkalpotāji, pieļauju, ir šausmās, redzot, kā mēs pa viņu "tips" rokamies. Gods kam gods, ieliekam lādītē ne tikai vietā, bet vēl papildus; bet mums ir uzdevums - kolēģis krāj monētas un viņam nav tādu, kuru reversā būtu Malta. Nu - tagad būs, lielākā daļa atrasta!)
Aiz loga iet kopā debesis un zeme, un saprotam, ka jāmēģina tikt līdz auto. Lai arī esmu nomainījusi Canonam obektīvu, lai bildētu laivas, saprotu, ka šī ideja diemžēl jāatmet, bet aparāts jāiepako dziļi somās. Gerda tiek pie Reiņa goretex, Reinis palien zem lietussarga un mēs ieinirstam. Burtiski. Ielās ūdens ir dažviet līdz potītēm. Saprotot, ka sausā cauri netiksim, Reinis Gerdai sauc - lec peļķē! Pirms tam Gerda bija ieslīdējusi dubļos un ļoti pārdzīvoja par netīrajām botām. Tagad tās ir žilbinoši tīras un žlurkstoši slapjas. Pepija apbrīnotu! Ejam pa ielu, kur ūdens pretim nāk vai līdz potītēm un smejamies pilnā balsī! Vienā brīdī ar Reini saskatāmies un sakām - jā, meita, Tev ir traki vecāki, un neko tur nepadarīsi!
Gribot nonākt pie auto veiklāk, mēģinam "īsceļus", jo pa gaisu līdz auto nav tālāk kā kādu 2km,varbūt pat 1,5. Bet... tiny significant detail - ceļu īsti nav. Ir tikai lauki. Apjozti ar akmens krāvumu žogiem un - nedaudz slapji. Noskatām vietu, kur ceļa galu no otra ceļa gala atdala vien kādi 200m (pēc CityMaps2Go, mīlu šo aplikāciju) un brienam. Smejamies, lāgiem Gerda raud, bet tad atkal iebrien peļķē un smejas pilnā kaklā. Vienā brīdī saprotam, ja ir jābrien pāri laukam un to arī darām. Ceļu atrodam tikai... vēl jāpārkāpj pāri sētai, ko izpildām ar apbrīnojamu veiklību. Sēta gan ir apsmērēta ar kaut kādu pret-klaiņotāju smēri, Reinis ir melnām rokām, bet es pamanu tīri kā šādam nolūkam nomestu T-kreklu un tieku cauri tīra. Netālu, no kaimiņu gabala, daži vietējie noskatās, kā mēs rāpjamies pāri žogam, bet ar savām gaisenēm uz mums nemērķē.
Pie auto esam pietiekami laicīgi, lai vēl pagūtu uz viesnīcas burbuļvannām un baseiniem pirms tie tiek slēgti bērniem. Kurpes žļukst, esam slapji līdz ādai, vispār jau jocīgi ielīst sasildīties citā slapjumā, tomēr kopumā jāatzīst, ka smieklu šajā piedzīvojumā bijis vairāk, nekā to, iespējams, būtu taku veicot skaidrā un saulainā laikā.
Rakstu un pamanu, ka šodien esmu mazāk filosofiska, bet vairāk aprakstoša. Jo diena bija tik smieklīga, ka gribas to paturēt atmiņā. PIedzīvojumu it kā nebija daudz, bet jautrības gan.
Pie auto esam pietiekami laicīgi, lai vēl pagūtu uz viesnīcas burbuļvannām un baseiniem pirms tie tiek slēgti bērniem. Kurpes žļukst, esam slapji līdz ādai, vispār jau jocīgi ielīst sasildīties citā slapjumā, tomēr kopumā jāatzīst, ka smieklu šajā piedzīvojumā bijis vairāk, nekā to, iespējams, būtu taku veicot skaidrā un saulainā laikā.
Rakstu un pamanu, ka šodien esmu mazāk filosofiska, bet vairāk aprakstoša. Jo diena bija tik smieklīga, ka gribas to paturēt atmiņā. PIedzīvojumu it kā nebija daudz, bet jautrības gan.
RSS Feed
