Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • foto

5 terre

7/10/2016

0 Comments

 
Ir mazi meli, lieli meli un ir statistika. Ir objektīvi rādījumi un subjektīvas sajūtas.
Objektīvie rādījumi saka, ka šodien mēs esam nostaigājušas apmēram 22 tūkstošus soļu (saskaņā ar withings noieti ir 21644 soļi un 17,25 km; saskaņā ar iphone health nostaigāti ir 22451 solis, kopā veicot 16,2 km un 196 stāvus - whatever that means). Subjektīvās sajūtas ir emocijas... piemēram, izsauciens - un tas viss par paša naudu! (pēc kurā stāvā kāpiena augšup) un Lindas pārdomas par to, vai viņa kļūdaini izlasījusi ceļvedī, ka otrais posms būs vieglāks, vai arī mūsu forma ir zem katras kritikas.
Emocijas ir arī tās, kas saka, ka bija ļoti forši. Mēs no pastaigas, protams, sagurām, bet katrs solis bija tā vērts. Arī pilnīgi slapjie krekliņi, protams. Diena bija silta, nē, principā - karsta, ideāla pastaigai. Tā kā Via del amore mums par lielu nožēlu bija slēgta (tā savienu Riomaggiore, kur dzīvojam, un blakus esošo Manarola, braucām ar vilcienu uz Monterosso, lai no turienes nāktu "uz māju pusi". Atļauja staigāt pa parka takām maksā 7,50, tāpēc arī tie komentāri, hmmm.
5 terre nozīmē piecas zemes. Īsti tā arī nesapratu ideju, jo tie ir 5 ciemati, kas visā visumā ir līdzīgi, lai arī nokļūšana no viena otrā tiešām varētu būt kā 5 zemju apciemojums. Bet tās jebkurā gadījumā būtu 5 viena kontinenta zemes. Bet, ja tā taka, kas savieno ciemus, tiešām savulaik bija vienīgais veids, kā nokļūt no ciema ciemā, tad ziniet - tā bija īsta mīla vai kaisle, ja pie meitenes devās visu ceļu! (Katrs šobrīd atvērtais posms ir ap 3 km, veicams 1,5h, bet nu tāds augšā-lejā, ka kājiņas šobrīd ir visai mīkstas... nu jā, es no rīta kaut ko pukstēju, ka forma zudusi un derētu mazliet fizisku aktivitāšu.. be carefull what you wish for?).
Tātad mēs nogājām gabalu no Monterosso līdz Corniglia. Ceļš bija skaists, tas nu nav noliedzams. Mēs par gājienu - super apmierinātas. Man galva pārstāja sāpēt jau kaut kur pēc stundas. Lindai pēc divām izbeidzās iesnas. Vernazzā, kas pusceļā, piesēdām kafejnīcā (lieliska vietiņa pusdienām - daudz restorānu, plašs piedāvājums), Linda paņēma saldējumu, kas, ja no saldējuma varētu gūt orgasmu, to sniegtu (viņas vārdi). Es mēli pieliku un ziniet - zemenes bija kā zemenes un šokolāde - kā melnā sokolāde. Nekāds "flavor" vai garšo kā... Lieliski.
Mēs uz launadziņu tēmējām uz Corniglia, kur bijām mazliet par vēlu, lai paēstu sakarīgi (16:00), bet zivju karpačio un brušeta bija pieejamas. žēl, ka šajā pilsētā nav prāmja pietura, jo citas 5terre pilsētiņas var sasniegt ar kuģīti. Ja pietura būtu arī te, mēs to izmantotu (man nezin kāpēc liekas, ka 5terre card iekļautas ir arī prāmju biļetes, ja mēs par tādām praktiskām lietām, bet nevienam jau patiesībā tās neinteresē!)
Siltā saule Corniglia vilciena pieturā mūs izkausēja pavisam. Nu iedomājieties - viss ir perfekti, mēs sēžam uz perona, gaidot vilcienu, saule silda, aiz muguras silts mūrītis, vērojam tūristus un nekur nav jāsteidzas. Ja ceļš būtu vaļā pilnā garumā, mēs noteikti mēģinātu iziet visu, bet, sēžot un gaidot vilcienu, bija labi tā kā bija.
citādi vakara plāni ir pilnīgi atbilstoši atvaļinājumam: dažas bildes vakara gaismā, prosecco, duša, Lindas Tinder randiņš un - atrast vietu vakariņām. Kamēr es te klabinos un sajūsminos par šodienas bildēm, Linda Tripadvisor meklē labāko vietu. Paldies viņai par to!
Filosofija mani šodien pamet. Toties ir brīnišķīga tieša pieredze un - vai tas nav galvenais?
Un te - dažas bildes ar manu mīļo Lindu un mums abām - kāda meitene uz takas pieteicās būt par mūsu " selfie stick" un nobildēt mūs abas. Nice!
0 Comments



Leave a Reply.

    Archives

    October 2016

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.