Dokumenti

Judikatūra:

SKC-5/2016

Zemes īpašnieka prasības par nomas līguma noslēgšanu subjekts un šīs prasības apmērs

1. Ja atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11. panta otrās daļas 7. punktam pārvaldniekam deleģētā uzdevumā ir piešķirtas tiesības nomas līgumu slēgt savā vārdā (īpašnieka vietā, interesēs un uz viņa rēķina), tad, pastāvot strīdam par zemes nomas tiesiskajām attiecībām, prasība dzīvokļu īpašnieku kopības vietā var tikt vērsta pret pārvaldnieku kā pašu nomnieku. Vienlaikus tas neizslēdz iespēju zemes īpašniekam par zemes nomas tiesisko attiecību nodibināšanu vērsties pret dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir nomas tiesisko attiecību subjekti.

2. Zemes īpašnieka tiesības celt prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu ir saprotamas tādējādi, ka zemes īpašniekam ir tiesības prasīt gan nomas līguma noslēgšanu, gan faktisko nomas tiesisko attiecību atzīšanu, gan arī strīdu izšķiršanu par nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām un parāda piedziņu, jo, nepievēršoties nomas līguma būtiskajām sastāvdaļām, nav iespējams izšķirt strīdu pēc būtības par nomas tiesisko attiecību nodibināšanu vai šādu faktisko attiecību, kas pastāv uz likuma pamata, konstatēšanu.

SKC-118/2016

Ikviena kopīpašnieka tiesības prasīt nomas maksu uz likuma pamata pastāvošu piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros

Civillikuma 1068.panta mērķis ir taisnīgi sadalīt tiesības un pienākumus, lai tiesības uz īpašumu spētu īstenot ikviens kopīpašnieks. Uz likuma pamata pastāvošu piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros zemesgabala kopīpašniekam ir tiesības prasīt likumā noteikto nomas maksu proporcionāli tam piederošajai zemesgabala domājamai daļai neatkarīgi no citu kopīpašnieku piekrišanas šādam prasījumam un Civillikuma 1068.pants nav šķērslis šādas prasības apmierināšanai.

SKC-198/2016

Uz likuma pamata pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības Civillikuma 1765. panta otrās daļas izpratnē nevar kvalificēt kā darījumu

Aplūkojamā gadījumā starp pusēm pastāvošajām zemes nomas tiesiskajām attiecībām ir piespiedu raksturs, jo tās pastāv neatkarīgi no viņu gribas.
Zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu ierobežo speciālās tiesību normas, proti, likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12. panta pirmās daļas 2. punkts, kurā ēkas īpašniekam garantētas zemes nomas tiesības.
Tādējādi uz likuma pamata pastāvošās zemes nomas tiesiskās attiecības Civillikuma 1765. panta otrās daļas izpratnē nevar kvalificēt kā darījumu un tām, pretēji apelācijas instances tiesas spriedumā apgalvotajam, nav konstatējamas komercdarījuma pazīmes, kas ir obligāts priekšnosacījums Civillikuma 1765. panta otrās daļas piemērošanai.

SKC-226/2016

Piespiedu zemes nomas prasījuma saistošā daba zemes nomas tiesisko attiecību subjektam

Tiesības un pienākumi, kas izriet no nomas tiesiskajām attiecībām starp zemes īpašnieku un apsaimniekošanas biedrību (pārvaldnieku), vienlīdz attiecas un ir saistoši dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem, jo tieši pēdējie ir zemes nomas tiesisko attiecību subjekti. Līdz ar to apstāklis, ka zemes īpašnieks atsevišķa prasījuma veidā nav lūdzis atzīt nomas attiecību pastāvēšanu starp viņu un dzīvokļa īpašnieku, nevar būt pamats, liegt prasītājam iespēju no nomas līguma subjekta saņemt atlīdzību par zemes lietošanu.

.. Civillietu departaments uzskata par nepieciešamu norādīt, ka gadījumā, ja būs izsmeltas visas likumā paredzētās iespējas un pastāvēs objektīvi šķēršļi izpildīt likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu pret biedrību „Vesetas nami 12”, prasītājam saglabājas tiesības vērsties pret dzīvokļa īpašniekiem un nesaņemto atlīdzinājumu par īpašuma lietošanu prasīt kā zaudējumus.

Zemes nomas līguma slēgšana likumā ir paredzēta kā viena no obligātajām pārvaldīšanas darbībām, un ēkas (dzīvokļa) īpašnieka pienākums ir nodrošināt tam attiecīgu finansējumu. Likumā noteikto dzīvokļa īpašnieka pienākumu neizpilde izraisa zaudējumu atlīdzināšanas saistību. Tieši tas, ka V.B. nepilda viņam likumā uzlikto pienākumu, ir cēlonis nomas maksas parāda piedziņas neiespējamībai no biedrības.

SKC-252/2016

Senāts atkāpjas no judikatūras par kopīpašnieka tiesībām iznomāt zemes gabalu piespiedu nomas gadījumā.

Uz likuma pamata pastāvošu piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros zemes īpašnieka celta prasība par nomas maksas noteikšanu un parāda piedziņu lietas (īpašuma) juridisko stāvokli neietekmē, nekāda rīcība ar zemi nenotiek. Tādas prasības mērķis ir aizsargāt zemes īpašnieka likumā garantētās tiesības saņemt no ēkas īpašnieka samaksu par zemes lietošanu (Civillietu departamenta 2016.gada 30.maija spriedums lietā Nr.SKC-
118/2016).
Iepriekš minētā sakarā Civillietu departaments nevar atbalstīt Senāta 2010.gada 15.septembra spriedumā lietā Nr.SKC-174/2010 un 2013.gada 27.marta spriedumā lietā Nr.SKC-72/2013 ietvertās atziņas par vienīgi visu zemes kopīpašnieku vienotu saskaņotu rīcību, vēršoties tiesā, kam pretargumenti jau ir izteikti Civillietu departamenta 2016.gada 30.maija spriedumā lietā Nr.SKC-118/2016.

SKC-287/2016

Piespiedu nomas līguma noslēgšana ar vienu no zemesgabala kopīpašniekiem

Secinājums, ka zemesgabala domājamā daļa nevar būt nomas priekšmets, neattiecas uz gadījumu, kad nomas attiecības uz visu zemes gabalu ir nodibinātas nevis ar pušu gribas izpaudumu, bet ar likumu. Proti, piespiedu nomas gadījumā nenotiek īpašnieka (kopīpašnieku) zemes nodošana nomniekam, zeme jau vēsturisko notikumu rezultātā atrodas citas personas lietojumā.

SKC-336/2016

Piespiedu zemes nomas attiecību konstatēšana

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā daļa nav tulkojama kā likumdevēja griba vienai pusei uzspiest otras puses subjektīvu vēlmi un pēc tiesas pavēles parakstīt nomas līgumu, bet gan kā zemes un ēkas īpašniekam dots uzdevums savstarpēji saistīties, noslēdzot līgumu atbilstoši brīvprātības principam, savukārt, ja vienošanās par līguma noteikumiem nenotiek – strīda gadījumā – nomas tiesisko attiecību konstatāciju (atzīšanu) veic tiesa, nodibinot ar tiesas spriedumu nomas līguma būtiskās sastāvdaļas (Civillikuma 2124.pants). Pienākuma uzlikšana vienai pusei noslēgt rakstisku līgumu šādā gadījumā ir lieka, jo tiesas spriedums, ar kuru konstatētas piespiedu nomas attiecības, aizstāj jebkāda cita akta taisīšanu.

SKC-343/2016

Piespiedu nomas attiecībās nenotiek īpašnieka zemes nodošana nomniekam brīvprātīgas vienošanās ceļā, bet zeme jau vēsturisku notikumu rezultātā atrodas ēkas īpašnieka lietojumā.

Likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gida Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību” 14.panta pirmās daļas 1.-4.punktā minētajos gadījumos ēkas (būves) īpašnieks lieto citai personai piederošu zemes gabalu, pamatojoties uz likumu, nevis īgumu (sk. sal. Civillietu departamenta 2016.gada 17.jūnija spieduma lietā Nr.SKC-252 13.punktu). Šādos gadījumus ēkas īpašnieks un zemes īpašnieks savstarpējās tiesiskās attiecības par zemes lietošanu nodibina, nevis labprātīgi vienojoties, bet gan izpildot likumā noteiktu pienākumu, un šis tiesību institūts tiek saukts par piespiedu nomu (sk. Satversmes tiesas 2009.gada I3.februāra sprieduma lietā Nr.2008-34-0l 12.punktu).
Piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās zemes nodošana lietošanā nenotiek, jo nekustamā īpašuma reformas rezultātā izveidojies zemes lietojumi pastāv kā ar likumu noteiktas zemes īpašnieka tiesības saņemt nomas maksu, ēkas (būves) īpašnieka tiesības lietot zemi un pienākums veikt samaksu par lietoto nomas priekšmetu.

Citiem vārdiem, viena puse nevar uzspiest otrai pusei savu subjektīvai vēlmi pēc tiesas pavēles parakstīt nomas īgumu, bet gan ja nomas tiesisko attiecību konstatāciju (atzīšanu) veic tiesa, tad pusēm jāpierāda likumā paredzētie priekšnosacījumi šādu piespiedu nomas tiesisko attiecību nodibināšanai.

SKC-349/2016

Tiesiska darījuma obligāta pazīme ir tās dalībnieku gribas izteikums.

Ppušu tiesiskās attiecības regulē likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta trešā daļa. Tātad pušu nomas attiecībām nav brīvprātības rakstura, bet gan ir piespiedu raksturs, jo tās pastāv neatkarīgi no zemes īpašnieka vai ēku īpašnieka gribas uz likuma pamata, kas aprobežo zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu, vienīgi paredzot viņam tiesības saņemt no ēku un būvju īpašnieka nomas maksu.
Tādējādi uz likuma pamata pastāvošas zemes (piespiedu) nomas tiesiskās attiecības nevar kvalificēt kā darījumu Civillikuma 1765.panta otrās daļas izpratnē. Uz likuma un tiesas sprieduma pamata pusēm izveidojas līgumam līdzīgas attiecības, bet ne līgums. Faktiski atlīdzība nomas maksas veidā pēc juridiskās dabas pielīdzināma maksājumam par zemes īpašuma tiesību aprobežojumu.
Šāda interpretācija arī atbilst tiesību doktrīnas atziņām, ka piespiedu noma nav piespiedu kārtā noslēgts līgums. Šo situāciju regulē likums, un tāpēc pareizāks ir apzīmējums likumiska noma (noma uz likuma pamata), tādējādi pasakot, ka notiek vienam piederoša īpašuma lietošana no otras personas puses par atlīdzību, kāda raksturīga nomai. Piespiedu nomas situācijā nenotiek īpašnieka zemes nodošana nomniekam, zeme jau vēsturisko notikumu rezultātā atrodas cita lietojumā.

SKC-104/2017

Par prasību pret vienu dzīvokļa īpašnieku

Izskatāmajā lietā zemes īpašnieces /pers. B/ un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (neapdzīvojamās telpas) īpašnieka /pers. C/ savstarpējās tiesiskās attiecības ir dalītā īpašuma (kad zeme un uz tās esošā ēka (būve) ir patstāvīgi īpašuma objekti) rezultāts (likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 14.pants). Šādā gadījumā pušu attiecības par zemes lietošanu (piespiedu noma) nodibina, izpildot speciālajā tiesību normā, nevis spriedumā noteiktu pienākumu.
Nomas tiesību subjekts ir dzīvokļa īpašnieks. Tādējādi, pastāvot strīdam par nomas tiesiskajām attiecībām, zemes īpašnieks prasību var

SKC-244/2017

Par tiesībām saņemt likumiskos procentus no kavētajiem nomas maksājumiem

Apelācijas instances tiesai atzīstot, ka atbildētājam ir pienākums maksāt nomas maksu no 2003.gada 1.oktobra, ir konstatēts atbildētāja pieļauts nomas maksas kavējums, kā rezultātā piemērojamas nokavējuma nelabvēlīgās sekas – likumisko procentu samaksa. Augstākās tiesas ieskatā, šajā lietā
apelācijas instances tiesa nodibināja visus priekšnoteikumus, kas atbilstoši iepriekš minētajām materiālo tiesību normām veido pamatu likumisko procentu piedziņai. Proti, lietā ir stājies spēkā spriedums daļā par galvenā nomas maksas parāda piedziņu un, piedzenot nomas maksu no 2003.gada 1.oktobra, ir konstatēts samaksas nokavējums, kā arī prasīto likumisko procentu apmērs – 6% gadā no pamatparāda ir atbilstošs likumā noteiktajam un likumiskie procenti tiek prasīti vienlaikus ar galveno saistību.

SKC-250/2017

Par apsaimniekotāja statusu un iznomājamo zemes gabalu

Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšana kā privatizācijas procesa sastāvdaļa ir izpildīta līdz ar dzīvojamās mājas privatizācijas procesa pabeigšanu un šādi noteiktā
funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežas un platība kļūst saistoša gan personām, kas iegūst īpašumā dzīvokļa īpašumu, gan zemes īpašniekam.
Kamēr attiecībā uz administratīvā kārtībā privatizācijas procesā noteikto dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu nav izdarīti grozījumi, zeme atbilstoši izstrādātajam plānam ir atzīstama par nodotu lietošanā privatizētās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekam
nav tiesību šo zemi izmantot pēc saviem ieskatiem. Proti, kamēr nav izdarīti grozījumi, par funkcionāli nepieciešamo zemi uzskatāma tā, kas par tādu noteikta privatizācijas procesa ietvaros.

Ar dzīvojamo māju pārvaldīšanas līgumu, kas noslēgts starp Rīgas pilsētas pašvaldību un SIA „Rīgas namu pārvaldnieks”, pašvaldība uzdod sabiedrībai un sabiedrība uzņemas pārvaldīt pašvaldības īpašumā, valdījumā un pārvaldīšanā esošās dzīvojamās mājas, tajā skaitā ar tām saistītās palīgēkas un piesaistītos zemesgabalus [..] Tātad Rīgas pašvaldība ir pilnvarojusi atbildētāju SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” pārvaldīt dzīvojamo māju /adrese A/, tostarp slēgt zemes gabala nomas līgumu ar zemes gabala īpašnieci.
[..] dzīvokļu īpašnieki dzīvojamo māju savā pārvaldīšanā nav pārņēmuši. Tātad pašvaldība, tas ir, tās pilnvarotā persona SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” turpina pārvaldīt dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku vārdā, tostarp pildīt pienākumu slēgt nomas līgumu ar zemes īpašnieci. Jautājums par funkcionāli nepieciešamā zemes gabala grozīšanu ir saistīts ar šī pienākuma izpildi, jo ietekmē nomas līguma būtiskās sastāvdaļas – nomas priekšmeta – lielumu.

Tiesu prakse jautājumos par valsts nodevām:

C30529115

C20183917

Abos lēmumos Kurzemes apgabaltiesa ir norādījusi, ka nav atsevišķi maksājama valsts nodeva par konstatācijas prasību, ja vienlaikus tiek lūgts piedzīt zemes nomas maksu:

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka uz likuma pamata pastāvošām zemes nomas attieeībās, zemes īpašniekam pat atsevišķā prasījuma veidā nav jālūdz nomas tiesisko attiecību pastāvēšanas konstatēšanu un šādam lūgumam neesot, nav pamata liegt prasītājam iespēju saņemt atlīdzību par zemes lietošanu (sk.SKC-226/2016, 6.2.2.punkts).
Nosakot piemaksājamo valsts nodevas apmēru, tiesnesis ir to aprēķinājis no nomas maksas par laika posmu no 2008.gada 7.janvāra līdz 2011.gada 7.janvārim, par trīs gadiem, bet par šo laika posmu ir valsts nodeva nomaksāta, jo šis posms ir ietverts piedzenamā parāda summā, tātad divas reizes par vienu laika posmu nav pamata prasīt maksāt valsts nodevu.