PERU
Iepriekšējā diena: 22.07.2007. - Cusco. Sacret Valley
Aquas Calientes. 23.07.2007.
Modinātāji sāk pīkstēt pus piecos, bet šorīt neviena no mums kā pirmā naski no gultas ārā nelec. 3-5 minūšu laikā saņemas Anna, es pēc laiciņa sekoju. Mati ir pat sausi! J Lēni sataisāmies un vēl lēnāk dodamies brokastīs, ko meitene, kas sev vēl ratu nav atklājusi, lēni mums uzservē (kafija + bulciņa)... Knapi pagūstu pēc brokastīm ielikt lēcas, kad jau sāk ārdīties telefons – mums ir pakaļ, un savas piecas mītas pirms norunātā laika. Vīrelis lēkā un nervozē, lai pasteidzamies. Pulkstenis vēl nerāda pat seši no rīta. Sakāpjam mikriņā, tur iekāpj arī puisis, kas pie blakus gada brokastojis. Viņš ir no Brazīlijas un viņa draugs studē medicīnu Rīgā. Busiņš nepilnu desmit minūšu laikā aizved mūs uz staciju. Līdz vilcienam vēl vairāk nekā stunda. Par ko stress?
Stacijas uzgaidāmajā telpā nosēžam līdz 6:20, kad tiekam palaistas uz vilcienu (normāls, mīkstiem sēdekļiem, tīrs, ar bufeti). Mums par pārsteigumu vilciens no Kusko atiet 6:30! Bet maršruts pareizais, tad jau stresa atkal nav. Tikai brauc gan tas bānis dīvaini – minūtes piecas pakustējis tas sabremzējas un... dodas atpakaļ (aizmirsa kādu? Paskatījās pulkstenī?) un pēc brīža atkal uz priekšu. Smejam, ka pabraukāsim tā šurpu- turpu un tad pēkšņi – teleports – un esam Makču Pikču! Pie trešās apstāšanās reizes saprotu triku – vilciens brauc serpentīnā, un šādā veidā rāpjas kalnā. Zem mums paliek Cusco ieleja, zilais bānītis aizlokās kalnos.
Stacijas uzgaidāmajā telpā nosēžam līdz 6:20, kad tiekam palaistas uz vilcienu (normāls, mīkstiem sēdekļiem, tīrs, ar bufeti). Mums par pārsteigumu vilciens no Kusko atiet 6:30! Bet maršruts pareizais, tad jau stresa atkal nav. Tikai brauc gan tas bānis dīvaini – minūtes piecas pakustējis tas sabremzējas un... dodas atpakaļ (aizmirsa kādu? Paskatījās pulkstenī?) un pēc brīža atkal uz priekšu. Smejam, ka pabraukāsim tā šurpu- turpu un tad pēkšņi – teleports – un esam Makču Pikču! Pie trešās apstāšanās reizes saprotu triku – vilciens brauc serpentīnā, un šādā veidā rāpjas kalnā. Zem mums paliek Cusco ieleja, zilais bānītis aizlokās kalnos.
Vienā brīdī vilciens iebrauc dziļā miglā, bet tad atkal esam ārpus tās un turpinām baudīt skatus. Ollantaytambo līdz šim pustukšais vilciena vagons piebirst pilns ļaužu. Mums patiess prieks par savu valodu, ka mūsu komentārus par apkārtējo uzvedību varam izteikt skaļā balsī (piemēram, spāņu čikināšanos ap vietām, kāpšanu ar kājām uz sēdekļiem, kur vēlāk viņām pašām jāsēž utt.).
Aquas Calientes iebraucam ap 11:00 am.
Pie stacijas – pūlis: cilvēki, grupas, viesnīcnieki. Uz vienas noskrandušas plāksnītes ieraugām arī savus, proti, Annas P.vārdu! Sirreāla ieleja, zem kuras – šis bardaks un vēl tirgus laukums.
Sekojam meitenei no viesnīcas. Pilsētiņa ir lieliska! Strauts, džungļi, upei pāri tiltiņi. Puse no pilsētas mājām vēl ir celšanas stadijā, tad nu ejam un mazliet baiļojamies – vai mūsējā vispār jau būs pabeigta.
Tomēr izrādās labāk, kā gaidīts – viesnīca ir, ir gatava un ir smuka! Zeltā un stalaktītu imitācijās. Mums patīk!
Aquas Calientes iebraucam ap 11:00 am.
Pie stacijas – pūlis: cilvēki, grupas, viesnīcnieki. Uz vienas noskrandušas plāksnītes ieraugām arī savus, proti, Annas P.vārdu! Sirreāla ieleja, zem kuras – šis bardaks un vēl tirgus laukums.
Sekojam meitenei no viesnīcas. Pilsētiņa ir lieliska! Strauts, džungļi, upei pāri tiltiņi. Puse no pilsētas mājām vēl ir celšanas stadijā, tad nu ejam un mazliet baiļojamies – vai mūsējā vispār jau būs pabeigta.
Tomēr izrādās labāk, kā gaidīts – viesnīca ir, ir gatava un ir smuka! Zeltā un stalaktītu imitācijās. Mums patīk!
Izejam pastaigāt un pabaudīt Vasaru – siltumu, sauli, kalnus. Pa ceļam uz tirdziņu ieejam paēst un tā arī paliekam – apēdušas pirmo un otro sajūtamies sātīgi. Pēc īsas pastaigas velk tikai uz miegu. Tirdziņā pamanos pakaulēties – par 25 soliem nopirkt 2 cepures, kuras sākumā man piedāvā par 20 soliem gabalā. Domāju, turpinot kaulēties, cenu vēl izdotos samazināt (bet paliek tā kā kauns mazliet...).
Pārnākušas viesnīcā stundiņu paguļam un tad dodamies uz slavenajiem karstajiem avotiem, nu kuriem cēlies arī miesta nosaukums. Anna sākotnēji ļoti skeptiska par higiēnas apsvērumiem, bet beigās visas salecam no skata ne visai tīrajos baseinos. Jautri ir ar dīvainajiem holandiešiem, kas izskatās kā no Nabukova Lolitas, un skatās uz mums kā uz mērkaķiem, līdz pat atzīstas, ka pirmo reizi mūžā redz latviešus (viņiem par labu gan tas neliecina). Atkal priecājamies, ka viņi mūs nesaprot.
Pārnākušas viesnīcā stundiņu paguļam un tad dodamies uz slavenajiem karstajiem avotiem, nu kuriem cēlies arī miesta nosaukums. Anna sākotnēji ļoti skeptiska par higiēnas apsvērumiem, bet beigās visas salecam no skata ne visai tīrajos baseinos. Jautri ir ar dīvainajiem holandiešiem, kas izskatās kā no Nabukova Lolitas, un skatās uz mums kā uz mērkaķiem, līdz pat atzīstas, ka pirmo reizi mūžā redz latviešus (viņiem par labu gan tas neliecina). Atkal priecājamies, ka viņi mūs nesaprot.
Pēc avotiem nolemjam vēl aiziet uz kādu drinku un našķi (man gan vēl pusdienu sajūta vēderā), tad nu ejam uz krogu ar lielu Boba Mārlija bildi pie ieejas, akurāt blakus durvīs no mūsu viesnīcas. Atmosfēra krodziņā laba, dzērieni arī ok, apkalpošana gan super lēna, arī beigās saskaita mūsu patērētos ēdienu un dzērienus nepareizi. Toties mūs krodziņā, pēc viesnīcā atstātās norādes, atrod rītdienas gide un piekodina rīt 5:30 būt gatavām. Dāma no pirmā acu uzmetiena liekas ok, šķiet, ka riteni pazīst.
Vakarā hotelī notiek milzīga mazgāšanās, kopšanās un ņemšanās, kas gala beigās mani pat mazliet nogurdina un mēģina dzīt stresā. Gribu atslābt un mazliet aizmukt no civilizācijas, kur tīri mati nav obligāti.
Vakarā hotelī notiek milzīga mazgāšanās, kopšanās un ņemšanās, kas gala beigās mani pat mazliet nogurdina un mēģina dzīt stresā. Gribu atslābt un mazliet aizmukt no civilizācijas, kur tīri mati nav obligāti.
Nākamā diena: 24.07.2007. - Machu Picchu
