PERU
Lima. 20.07.2007.
Limā ielidojam ap pieciem rītā, lidostā viss organizēts labi (salīdzinot ar gaidīto, ak aizspriedumi!). Smieklīga ir imigrācijas kontrole: atbildīgā darbiniece tādu Latviju nepazīst un liekas, ka dzird pirmo reizi, bet notic, ka Latvijas pilsoņiem vīza iebraukšanai Peru nav vajadzīga. Mobilā telefona (Zelta zivtiņas tipa) meitenes skraida visapkārt, viņas 24h diennaktī piedāvā GSM karšu nomu (par saprātīgu cenu). Gaidot bagāžu, var samainīt naudu.
Pie izejas stāv rinda taksometru, paņemam pirmos, pat nekaulējoties – kad mēģinu kaut ko iebilst pret pirmo nosaukto cenu, Dace saka, ka grib gulēt un mazgāties. Anna pēcāk pamācīs, kā tās lietas bija darāmas.
Pēc 40 minūšu brauciena ar Toyota Camry (labākā mašīna uz ilgu laiku, vismaz saprotam, par ko maksājām) esam pie sava SanAigustin Exclusive. Šveicars ienes somas un dāma norāda uz istabu, kurā mīt Anna. Viņa jau sajūsmināti mūs sagaida - viņai ir bijis neliels stress mūs gaidot - būsim vai nebūsim, rīt jau lidmašīnas uz Kusko!
Brokastis dod no 6-10, nomazgājamies un ejam ēst. Pēc brokastīm nolemjam paskatīt Limu – apkārtni, centru, nacionālo muzeju. Uz ielas sajūta nereāla – kur esam, kas esam. Apkārt mazi melni cilvēciņi, kas mums svilpj un skatās (blenž) uz mums. Pīpina taksometri un piedāvā savus pakalpojumus. Vispār sajūta tāda, ka 80% no visām automašīnām ir takši un vēl kādi 10% - baisa paskata mikroautobusi. LonelyPlanet statistika gan saka, ka Limā vien katra septītā (!) automašīna esot taksometrs.
Pie izejas stāv rinda taksometru, paņemam pirmos, pat nekaulējoties – kad mēģinu kaut ko iebilst pret pirmo nosaukto cenu, Dace saka, ka grib gulēt un mazgāties. Anna pēcāk pamācīs, kā tās lietas bija darāmas.
Pēc 40 minūšu brauciena ar Toyota Camry (labākā mašīna uz ilgu laiku, vismaz saprotam, par ko maksājām) esam pie sava SanAigustin Exclusive. Šveicars ienes somas un dāma norāda uz istabu, kurā mīt Anna. Viņa jau sajūsmināti mūs sagaida - viņai ir bijis neliels stress mūs gaidot - būsim vai nebūsim, rīt jau lidmašīnas uz Kusko!
Brokastis dod no 6-10, nomazgājamies un ejam ēst. Pēc brokastīm nolemjam paskatīt Limu – apkārtni, centru, nacionālo muzeju. Uz ielas sajūta nereāla – kur esam, kas esam. Apkārt mazi melni cilvēciņi, kas mums svilpj un skatās (blenž) uz mums. Pīpina taksometri un piedāvā savus pakalpojumus. Vispār sajūta tāda, ka 80% no visām automašīnām ir takši un vēl kādi 10% - baisa paskata mikroautobusi. LonelyPlanet statistika gan saka, ka Limā vien katra septītā (!) automašīna esot taksometrs.
Pa ceļam apmeklējam arī StarPeru biroju, lai atkārtoti apliecinātu, ka rīt no rīta lidosim viņu reisā uz Cusco. Pie StarPeru durvīm ierodamies 9:00, pilnīgi neplānoti, kad birojs arī tiek vērts vaļā. Perfect timing. Pēc pārvadātāju apmeklējuma iznākušas uz ielas, paņemam pirmo taksi - pirmo mašīnu, kas piestājas un jautājoši mūs uzlūko. 5 soli (LonelyPlanet minētais zemākais cipars, t.i. nepilns lats) līdz Limas centram, bez kaulēšanās. Bet brauciens ir tiešām pa rubli – ka pat bail paliek, kā viņš brauc (es sēžu priekšā) – spraucas starp citām mašīnām, gandrīz skrāpē savu un citu auto sānus, pīpina apdzenot, joslas te neeksistē, luksofora sarkanais signāls tiek uztverts kā rekomendējošs... jāatzīst, piesprādzēties gan man liek. No šī brauciena ar Daewoo es pat nosvīstu. Bet vietējais vēl par savu brauktmākslu – laimīgs.
Pilsēta ir nomācoša: grausti, briesmīgi auto, it kā rok metro (!), apkārt tie mazie, mellie ļautiņi... brrrr
Pilsēta ir nomācoša: grausti, briesmīgi auto, it kā rok metro (!), apkārt tie mazie, mellie ļautiņi... brrrr
Plaza de Armas vēl ir OK – dažas glītas 19-20.gs ēkas, izstaigājam arī katedrāli, tad paklīstam mazliet pa rajonu. Visi uniformētie mūs sveicina, pārējie – vienkārši nopēta. Somu tiešām gribas pieturēt ar abām rokām, bet fotokameru- neafišēt.
Pilns ar kurpju veikaliem (īpaši – Bata) un kašmira vilnas piedāvājumu. Anna nopērk arī šalli. Tad jūtamies centru izbaudījušas gana un ķeram taksi, lai dotos uz nacionālo muzeju (katedrāles asiņainie skati ar jēzuliņiem cirstajām vātīm mūs ir pārliecinājuši). Šis brauciens taxi jau maksā 6 soli.
Muzeja ēka ir betona klucis. Ieeja 7 soli (man kā studentam – 3.50 J). Muzejs ir reāli interesants, mūs sajūsmina erotiskie motīvi keramikā un sienu zīmējumos. Toties vietējos skolēnus nesajūsmina „kaujai gatavie” karavīri uz sienām, bet gan mēs – līp apkārt, līdz sadūšojas lūgt nofotografēties ar viņiem.
Kamēr muzeja pirmo trīs stāvi sajūsmina, atsaldē mūs sestais – tur saliktās 1980.-2000. gadu fotogrāfijas ar līķiem un revolūciju. Vispār, murgs. Aiz sienas – drūmā Lima, kas sasaucas ar šiem foto, nepadara omu labāku.
Pēc muzeja lemjam braukt atpakaļ uz Miraflores pusdienās. Taxi nu jau prasa 7 solus (tas pēc kārtīgas kaulēšanās) – cenas aug! Lonelyplanet ieteiktā vieta izskatās no ārpuses apšaubāma, ieejam blakus uz business lunch exclusive par 12 soliem. Paēdam godam, iedzeram, mūs atkal aplūko. Aizsēžamies līdz pat kafejnīcas slēgšanai (varbūt uz siestu? Tādā dīvainā laikā). Ieejam viesnīcā nosnausties uz kādu stundiņu, bet piecelties nesaņemamies nedz pulkstenim zvanot sešus vakarā, ne septiņus. Pārāk nāk miegs, lai dotos ballēties. Pamodušās ap astoņiem vakarā brīdi palasām, un atkal ejam gulēt.
Pilns ar kurpju veikaliem (īpaši – Bata) un kašmira vilnas piedāvājumu. Anna nopērk arī šalli. Tad jūtamies centru izbaudījušas gana un ķeram taksi, lai dotos uz nacionālo muzeju (katedrāles asiņainie skati ar jēzuliņiem cirstajām vātīm mūs ir pārliecinājuši). Šis brauciens taxi jau maksā 6 soli.
Muzeja ēka ir betona klucis. Ieeja 7 soli (man kā studentam – 3.50 J). Muzejs ir reāli interesants, mūs sajūsmina erotiskie motīvi keramikā un sienu zīmējumos. Toties vietējos skolēnus nesajūsmina „kaujai gatavie” karavīri uz sienām, bet gan mēs – līp apkārt, līdz sadūšojas lūgt nofotografēties ar viņiem.
Kamēr muzeja pirmo trīs stāvi sajūsmina, atsaldē mūs sestais – tur saliktās 1980.-2000. gadu fotogrāfijas ar līķiem un revolūciju. Vispār, murgs. Aiz sienas – drūmā Lima, kas sasaucas ar šiem foto, nepadara omu labāku.
Pēc muzeja lemjam braukt atpakaļ uz Miraflores pusdienās. Taxi nu jau prasa 7 solus (tas pēc kārtīgas kaulēšanās) – cenas aug! Lonelyplanet ieteiktā vieta izskatās no ārpuses apšaubāma, ieejam blakus uz business lunch exclusive par 12 soliem. Paēdam godam, iedzeram, mūs atkal aplūko. Aizsēžamies līdz pat kafejnīcas slēgšanai (varbūt uz siestu? Tādā dīvainā laikā). Ieejam viesnīcā nosnausties uz kādu stundiņu, bet piecelties nesaņemamies nedz pulkstenim zvanot sešus vakarā, ne septiņus. Pārāk nāk miegs, lai dotos ballēties. Pamodušās ap astoņiem vakarā brīdi palasām, un atkal ejam gulēt.
– Lima Taxi style –
+ 3riteņu taksometrus neizmēģinājām. Laikam pietrūka drosmes.
- Signalizēšana mainot braukšanas virzienu.
- Distance ir fuflo (to ievēro tikai mīkstie ar jaunajām auto).
- Joslas ir fuflo (skat augstāk).
- Sarkanais signāls ir rekomendējošs.
- Pamanot gājējus uz brauktuves ir jāpiedod gāze.
- Švīka gar auto sānu un izdauzīti lukturi ir ikdiena (who cares?!).
- Daewoo/ trabanta cenrādis vienmēr ir zemāks. Šoferis – ātrāks. Un vietas būs gana arī 3 dāmām ar somām.
- Pie konkrēta ātruma daewoo sāk grabēt (varbūt gatavojas uzlidojumam, kā kosmičs?)
+ 3riteņu taksometrus neizmēģinājām. Laikam pietrūka drosmes.
Nākamā diena: 21.07.2017. - Cusco
