PERU
Iepriekšējā diena: 01.08.2007. - Uz džungļiem (Iquitos)
Dzimšanas diena džungļos. 02.08.2007.
Pirmo reizi mostamies ap 3:00, kad Daces telefonā džinkst atgādinājums, otro reizi – ap 5:00, kad Anna apģērbjas un uzsedz mums dvieļus, jo mazliet kļūst vēsi. Kaut kur ka vidu galvā mīt doma, ka labi, ka te esam tikai divas naktis – vairāk šajā tarakānu, tarantulu un citu mošķu kompānijā nemaz negribas. Visapkārt skan Amazones džungļi, t.sk. viens sisenis varētu būt arī istabā.
Pussešos gan uz celšanos prāts vairs nenesās – ar grūtībām tiekam laukā no gultām, tumsā smērējam sejas un darām tamlīdzīgas sieviešu dumības (ir sajūta, ka šampūns un dušas želeja varētu palikt neizmantoti). Tomēr, kad iznākam no istabas, paveras skats uz skaistu, dzidru, siltu džungļu rītu – bija vērts celties.
Pirmā rīta pastaiga ir tāda brišana pa takām, kuru laikā mums ierāda pērtiķus, kādu putni, dažus augus – pret parazītiem, vai ūdens iegūšanai. ~ 40 minūšu laikā tāds smieklīgs loks ir iziets, gids jau tā kā atvadās, bet beigās papildus tomēr mums tiek arī izbraukuma ar kanoe pa vietējo dīķīti (ir gana labi – putni daži arī vēl parādās, un džungļi visapkārt jau arī jāievērtē). Brokastīs mums atkal piedāvā baltmaizi (fe, no tās jau esmu uzbarojusies), un omleti (jau labāk).
Pussešos gan uz celšanos prāts vairs nenesās – ar grūtībām tiekam laukā no gultām, tumsā smērējam sejas un darām tamlīdzīgas sieviešu dumības (ir sajūta, ka šampūns un dušas želeja varētu palikt neizmantoti). Tomēr, kad iznākam no istabas, paveras skats uz skaistu, dzidru, siltu džungļu rītu – bija vērts celties.
Pirmā rīta pastaiga ir tāda brišana pa takām, kuru laikā mums ierāda pērtiķus, kādu putni, dažus augus – pret parazītiem, vai ūdens iegūšanai. ~ 40 minūšu laikā tāds smieklīgs loks ir iziets, gids jau tā kā atvadās, bet beigās papildus tomēr mums tiek arī izbraukuma ar kanoe pa vietējo dīķīti (ir gana labi – putni daži arī vēl parādās, un džungļi visapkārt jau arī jāievērtē). Brokastīs mums atkal piedāvā baltmaizi (fe, no tās jau esmu uzbarojusies), un omleti (jau labāk).
Pēc minētā meitenes aiziet mazliet pagulēt, bet es – pasēžu dīķmalā un pafotografēju. 9:00 seko pastaiga pa džungļiem – ierādīja mums dažādus džungļu augus un tas bija interesanti, tad ar briesmīgām kanoe bija jāpārceļas pāri upei (oi, nepatika man tas pasākums kaut kā), lai apciemotu cilti (par kuru Conor bija mūs brīdinājis iepriekšējā vakarā) – tas bija gana nepanesami un embarasing.
Atgriežoties lodge satiekam Conor un Max, kas ierosina pēc pusstundas satikties uz birthday drink together. Sacīts – darīts! Pirms tam gan jādodas dušā (vēsā, bet tā kā ārā gaisa temperatūra pārsniedz 30, gana atbilstošā), kas izvēršas kā vietējo highest erotical dream – 3 baltas sievietes dušā gandrīz vienlaikus. Ierodamies ēdamzālē precīzi norunātajā laikā, lai līdz pusdienām kārtīgi sažibinātos: vodka, pisco, pisco, rums, rums.... Iet jautri un vietējie dziedātāji dzied man apsveikuma dziesmas, mēs dziedam paši sev un ļoti priecājamies. Šai laikā nolīst pusdienlaika tropiskā lietusgāze, bet mēs tikai dzeram un dziedam...
Tādas salillājušās gids atrauj mūs no puišiem, kam krītam ap kaklu atvadoties, un aizved mūs uz Amazones un vēl kaut kādas upes satekas vietu, kur duļķainā dubļainā gultnē mēs visas saripojam, saķēpājamies ar dubļiem, izjārējamies un izplunčājamies vietējam gidam kāri skatoties (uz masāžu īsti nepiekrītam). Pēc tam gan atsakāmies no vietējā drinka kārtējā briesmīgā vietējo village vidū, jo šīs palmu un šīfera būdas mums pamazām uzdzen depresiju.
Lai izvairītos no ubagošanas, aizmūkam atpakaļ uz laivu, kurā sagaidām pārējos. Laivai braucot atpakaļ uz nometni, redzam arī saulrietu pār amazoni. Mājās atkal visas lienam dušā, lai noskalotu amazoni no sevis (nav tik labi, kā pa dienu, ūdens jau liekas spirdzinošs). Vakaru turpina vakariņas, pirms kurām mēs pagūstam vēl stundiņu pagulēt. Tāpēc vakariņās esam gandrīz miegainas, par manu gaļas neēšanas vainu arī vietējie kaut kā piemirsuši. Pēc vakariņām vēl gandrīz negribīgi izbraucam pa to pašu dīķi, kur vakar no rīta iepazināmies ar džungļiem, it kā kaut kādus kaimanveidīgos skatīties, bet šovakar laikam izbāzenis kalpoja uz citas takas, tā kā neko neredzējām, vien saklausījāmies dažādas džungļu skaņas. Vakara noslēgumā vēl gribēju mēģināt nobildēt kādas zvaigznes, bet man piesējās mūsu gids, tāpēc ātri muku atpakaļ, un devos gulēt – izgulēt lielo neizgulēto miegu. Istabiņā ierados, kad meitenes jau pusmiegā risināja sarunas par vīriešiem – tiem, ar kuriem ir jautri, un tiem, kas ir gāžami.
Mūsu gids lepni stāstīja, ka pats arī gatavojoties kļūt par šamani un tad viņam būšot 8 sievas, tāpat kā pašreizējam ciema vecākajam bija. Šim gan šobrīd esot tikai 4, tāpēc 4 vietas vēl brīvas. Izskatījās jau ļoti, ka viņš sagaidīja, ka mums šo faktu uzzinot, būtu jākrīt viņam virsū un jālūdzas, lai ņem par sievām mūs. Dīvaini cilvēki.
Nākamā diena: 03.08.2007. - Džungļi cont'ed; virziens- Lima
