Pludmales saules krēma burciņa šodien tukša. Labi, ka man tomēr pašai sava ir līdzi. Ilgi gan okeāna malā nenodzīvojamies. Lai arī ir forši celt smilšu pilis, šodien ūdens ir pilns ar medūzām. Baumo, tās dzeļot. Pārbaudīt negribas. Tad vēl kāds vīrietis izstāsta, ka vakar South brach esot redzējis razor shark. Nu jau doma par jumta baseinu liekas pavisam vilinoša.
Tā kā manam MacBook ir iesprūdis space taustiņš, kas atstarpju ielikšanu padara gandrīz neiespējamu, nespēju normāli parakstīt. Abas esam saules pilnas un priecājamies par brīvdienām. Gerda jau sāk pat runāt, ka sniegs ir forši.
Stāsti par cilvēkiem, ar kuriem izrunājamies pie brokastīm, pie baseina vai bāra jāatstāj reizei, kad datora takstatūra būs salabota.
Jaunieši padalās arī ar bildēm no pludmales. Izrādās, šodien, īsi pēc mūsu aiziešanas, pludmali apmeklējušas haizivis. Piepeldējušas pie paša krasta. Mazliet scary. Tumšā vieta fotogrāfijā ir zivju bars, ap kuru rinķo haizivis.
Vēl no šodienas: vairākos krogos man stāsta, ka nedarbojas karšu lasītāji un aicina norēķināties skaidrā. Bet redzu, ka patiesībā tās ierīces darbojas. Nodokļu optimizācija? (Otrreiz, atgriežoties brokastīs, man pat skaidri pajautā – cash or card?) Otrs: pa to laiku, kamēr pļāpāju ar Floridas jauniešiem, manā telefonā saradušās vairākas jaunas aplikācijas. Bērnus pie letes nelaiž, viņiem atliek sēdēt telefonos laikā, kamēr mammas uzzina, kā dzīvo no UK ieradušies studenti šajā pasaules malā, mēnesi pirms vīzas termiņa beigām mēģinot izlemt, ko darīt tālāk.