Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • Klejojumi
  • foto

Darbs un steiki

26/10/2019

0 Comments

 
Darbs, darbs, darbs.

Atskatoties uz vakardienu, šķiet, vienīgais, ar ko varu padalīties, ir pārstāstīt labākās atziņas no grāmatām, ko esmu izlasījusi. No mājas izgāju tikai līdz treniņam no rīta un vakarā, lai aizvestu Gerdu uz baseinu. Šķiet… tomēr kādas vides maiņas iespējas jāizdomā, par spīti tam, ka tā braukšana uz UMass ir tīri laika tērēšana – strādāt varu jebkur. Jo pretējā gadījumā, mājās vien dzīvojoties, mazliet saīgstu.
​
Komunikācija notiek tikai ap treniņiem. Tie aizstāj kaut kādu “social club”. Sejas jau visas ir pazīstamas un tagad kāds laiku palaikam apjautājas, kā mani sauc, ko es te daru utt. Jo esmu “jauniņā”, bet jau “pastāvīga jauniņā”. Citam baznīca, citam sporta klubs - vieta, kur svešā vietā veidot jaunas pazīšanās. Un vēl, protams, viss, kas saistīts un ir ap bērniem. 
Sarunas uzturēšanai, iedomājos, ka laikam vēl neesmu dalījusies par savu sajūsmu par steikiem, ko var iepirkt vietējā lielveikalā. Nu tāds normāls, liels supermarkets, kuram ir cienījama gaļas un zivju nodaļa.

Vietējais miesnieks, kas sadalījis un letēs salicis dažādus Angus šķirnes buļļu griezumus. Es joprojām mēdzu samulst, bet nu jau zinu un atpazīstu vairākus griezumus, kuri labi cepami uz grila, un jau nojaušu, kā tie garšos. Ja Latvijā vairumā gadījumu izvēlējot klasisku T-bone vai ribeye, tad te mazliet dārgāko porterhouse izkonkurē sirloin steiki (tādi.. gaļīgāki, pēc sajūtas tuvāk ribeye), London broil (lēts, 3.99/lbs standartcenā, bet tāds ar kārtīgu gaļas garšu), vai vakar izmēģinātais flank steak (sulīgs, ar izteiktu garšu, uztaisījām bez garšvielām, ļoti labs bija, pat piparus klāt nevajadzēja!). Vēl ir tādi strip tips, kuriem reti ir akcijas, bet arī citāda un gaļīgāka struktūra nekā, piemēram, porterhouse. (Un šo rindkopu es pēc tam pati savā blogā meklēšu, atkal stāvot pie tās letes un mēģinot izvēlēties, ko paņemt vakariņām). Vairumā gadījumu gan izvēli nosaka tas, kam miesnieks šodien iedevis atlaides – uz 4.99 vai 5.99 mārciņā. Pilnīgi noteikti zinu, ka šī gaļas izvēle būs kaut kas, kas man Latvijā pietrūks.
Picture
0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.