Atskatoties uz vakardienu, šķiet, vienīgais, ar ko varu padalīties, ir pārstāstīt labākās atziņas no grāmatām, ko esmu izlasījusi. No mājas izgāju tikai līdz treniņam no rīta un vakarā, lai aizvestu Gerdu uz baseinu. Šķiet… tomēr kādas vides maiņas iespējas jāizdomā, par spīti tam, ka tā braukšana uz UMass ir tīri laika tērēšana – strādāt varu jebkur. Jo pretējā gadījumā, mājās vien dzīvojoties, mazliet saīgstu.
Komunikācija notiek tikai ap treniņiem. Tie aizstāj kaut kādu “social club”. Sejas jau visas ir pazīstamas un tagad kāds laiku palaikam apjautājas, kā mani sauc, ko es te daru utt. Jo esmu “jauniņā”, bet jau “pastāvīga jauniņā”. Citam baznīca, citam sporta klubs - vieta, kur svešā vietā veidot jaunas pazīšanās. Un vēl, protams, viss, kas saistīts un ir ap bērniem.
Vietējais miesnieks, kas sadalījis un letēs salicis dažādus Angus šķirnes buļļu griezumus. Es joprojām mēdzu samulst, bet nu jau zinu un atpazīstu vairākus griezumus, kuri labi cepami uz grila, un jau nojaušu, kā tie garšos. Ja Latvijā vairumā gadījumu izvēlējot klasisku T-bone vai ribeye, tad te mazliet dārgāko porterhouse izkonkurē sirloin steiki (tādi.. gaļīgāki, pēc sajūtas tuvāk ribeye), London broil (lēts, 3.99/lbs standartcenā, bet tāds ar kārtīgu gaļas garšu), vai vakar izmēģinātais flank steak (sulīgs, ar izteiktu garšu, uztaisījām bez garšvielām, ļoti labs bija, pat piparus klāt nevajadzēja!). Vēl ir tādi strip tips, kuriem reti ir akcijas, bet arī citāda un gaļīgāka struktūra nekā, piemēram, porterhouse. (Un šo rindkopu es pēc tam pati savā blogā meklēšu, atkal stāvot pie tās letes un mēģinot izvēlēties, ko paņemt vakariņām). Vairumā gadījumu gan izvēli nosaka tas, kam miesnieks šodien iedevis atlaides – uz 4.99 vai 5.99 mārciņā. Pilnīgi noteikti zinu, ka šī gaļas izvēle būs kaut kas, kas man Latvijā pietrūks.