Lai arī ārā ir sniegs un zilas debesis, kas liek atcerēties slēpošanas brīvdienas un pat pasapņot par laišanos lejup no kalna, es neizeju pat pastaigā. OK, dienas gaitā aizbraucu līdz veikaliem. Pēc pārtikas. Pēc līmes. Pēc ķiploku spiedes (mīdijām vajag saspiestus ķiplokus; arī steikiem tie noder un šodien atlaides ir Porterhouse steikiem – 5.99/lbs, tādi, collas biezumā, mmmm.. piedodiet, Steiku haosa T-bone ne tuvu nestāv).

Iedomājos visādas Ziemassvētku loterijas. Nu nē, visi šie skaistumi, ja nonāktu vīriešu rokās, netiktu izprasti. Tur labāk strādātu vecā, labā vīna pudele. Jeb arī te, štatā, kurā legāla ir zālīte, Ziemassvētku paciņās tiek iepakoti uzlaboti brauniji vai kāsītis? Tas nu gan būtu mazliet dīvaini… (bet varbūt labāk nekā ofisa piederumu komplekts vai nejēdzīgas smakas dušas želeja?) Un cik no mums novērtētu "wine tumbler"? Burciņu vīna līdznešanai? (30-70?)
Vakarā, protams, bijām sporta klubā. Šodien postenī Hunter. Ja kādreiz Gi skuma pēc Hunter kā labākā drauga, šodien atzīstas, ka meitenes esot foršākas. Ar viņām kopā var dejot TikTok dejas. Bet Hunter mētā riņķīšus niršanai, viņi aizrautīgi pļāpā, un es pabeidzu lasīt igauņu sarakstīto grāmatu par transitional justice Baltijas valstīs. |
P.S. Braucot mājās gandrīz ko sliktu auto izdarīju, nepamanot bedri. Jo visa mana uzmanība bija pievērsta kādai mājai ceļa malā, kas visa bija izrotāta ar lampiņām un viss mauriņš mājas priekšā bija pilns ar spīdošiem rūķiem. Ja kādam trūkst Ziemassvētku noskaņas, pateikšu adresi, kur piekāpt, paskatīties un to noķert.