Arta Snipe
  • Sākumlapa
  • Publikācijas
  • Klejojumi
  • Dokumenti
  • foto

Aizkavējusies Melnā Piektdiena

15/12/2019

0 Comments

 
Mans 13tais, piektdiena bija vakar. Tā bija tā diena, kad pankūkas neizdodas izcept glītas un gatavas, kad trauki krīt ārā no rokām, kad šampūna pudeles saturs ģērbjoties pēc basiena nonāk uz džinsiem, kad lasi semināram atsūtītos tekstus, nesaproti pilnīgi neko, diena, kad jūties aizķēries pats aiz savas astes. Un pat šopings mums neizdevās.

Izskatījās, ka arī amerikāņiem bija uznākusi Melnā Piektdiena. Pie veikaliem dienas vidū sastrēgumi bija krietni lielāki nekā slavenajā Black Friday. Gandrīz visos veikalos, bet jo īpaši – lētajos, cilvēku pūļi, rindas – ir palikušas 10 dienas līdz Ziemassvētkiem, kavētāji steidz iepirkt dāvanas. Kurpju veikalos rindu nebija, tomēr kāroto neatradām, kas bija lielākā vilšanās.

Rindas bija pat UPS store, kur daļa (kā es) atdod netīkamos Amazon sūtījumus, bet daļa (kā sieviete pirms manis) sūta paciņas radiem un draugiem. Es piefiskēju 4 pakas, kuru saturā bija “sausages, maple syrup, hot sauce’.

Mājupceļā piestāju pie vīna veikala. Arī te stāvvieta pilna, bet tas piektdienām un sestdienām tipiski. Atradusi savu burbuļupudeli gandrīz saskrienos ar kādu kundzīti. “O , hi!” Mums paiet sekunde, kamēr viena otru atpazīstam bez sporta tērpiem, nesasvīdušas. “No workout tomorrow?” jautāju viņai (viņa ir no tām štremajām dāmītēm, kas nāk uz smagiem treniņiem un darbojas kā zvērs). “No workouts in weekends!” viņa atbild. “Just wine!” Un pavicinājusi vīna pudeli dodas kases virzienā.

Burbuļus neizdzēru. Likās, ka diena ir tāda, ka varētu trāpīties ieskābuši. Ja šodien dabūsim Gerdai hip hopa botas, to varēs nosvinēt.

0 Comments



Leave a Reply.

    Ievadam

    Ja man kāds pirms diviem gadiem būtu teicis, ka pēc diviem gadiem es ne vien būšu iesniegusi disertācijas melnrakstu saplosīšanai katedrā, bet arī ieguvusi prestižo Fulbraita stipendiju un veselu semestri pavadīšu ASV - es neticētu. Tas liktos kas līdzīgs zinātniskajai fantastikai vai sapnim. Tomēr vilinošam sapnim.

    Eleonora Rūzvelta esot teikusi: "What could we accomplish if we knew we could not fail." Laikam jau svarīgi, lai sapņiem tikai "sky's the limit". Sakrustojot šīs banālās frāzes ar tikpat banālu pusmūža krīzi, ir sanācis tāds piedzīvojums, par kuru man joprojām lāgiem mazliet kājas trīc.

    2018. gada nogalē pieteikusies, 2019. gada maijā uzzināju, ka esmu izraudzīta kā viena no Fulbraita stipendiātēm. Vasara pagāja gatavojoties un gaidot - vīzas un izlidošanas datumus uzzināju tikai nedēļu pirms paredzamā izlidošanas datuma. Stresiņi un darbu daudzums darīja savu, izlidošanu nācās atlikt, jo nogāzos ar 39+ temperatūru. Tomēr tās 5 dienas guļot gultā un atpūšoties, veseļojoties un atpūšoties, man bija  iespēja emocionāli noslēgt vienu posmu un sagatavoties nākamajam. Tai skaitā, domās pārvērsties no advokātes par akadēmiķi.

    ​Lai man nebūtu jāstāsta katram, kas pavaicā un jāatkārto, jau pateiktais, rakstu visiem. Kā savulaik Liene rakstīja: vēstules no ASV.

    Archives

    March 2020
    February 2020
    January 2020
    December 2019
    November 2019
    October 2019
    September 2019
    August 2019

    Categories

    All

    RSS Feed

Powered by Create your own unique website with customizable templates.