Nedēļu pirms oficiālās programmas noslēguma es vienlaikus saspringti mēģinu ķert pēdējās iespējas, mazliet jau domāju par ierašanos Rīgā un draugu satikšanu, un mazliet apdomāju, ko darītu citādi, ja šāda iespēja būtu vēlreiz. Kā plānotu darbus un studijas, lai iegūtu maksimumu, kā izklaidētos, lai nenojūgtos un nejustos vientulīgi (jā, arī tāda sajūta brīžiem pārņem).
Piektdienas vakara izklaidei, piemēram, aizgāju uz Russian, Eurasian & Polish Studies programmas organizēto semināru par dzimumu tēmu krievu valodā. Pētījumu jaunietis/jauniete bija taisījis tādā diezgan primitīvā līmenī, analizējot ierakstus krievu forumā, kur sazinās cilvēki, kuri nespēj īsti identificēties ar vienu dzimumu (bigender/ agender/neutrois/transgender utml.). Lai arī ne pie kādiem saturīgiem secinājumiem pētījuma rezultātā viņš/viņa (es joprojām nesaprotu, vai tas bija viņš vai viņa, godīgi) nonācis nebija, tēma piektdienas vakara sarunām bija gana izklaidējoša. Centrālais bija jautājums, kādas dzimtes un kādus darbības vārdu locījumus izvēlas sarunā cilvēks, kas nav skaidrībā pats par savu dzimumu. Mēs gan ātri aizklīdām sarunās par to, cik katra valoda vispār ir dzimum-neitrāla vai ne-neitrāla. Par piemēriem, kur “viņas” kļūst par “viņiem” jau tad, kad sieviešu bariņam pievienojas viens vīrietis (esot domas līderi, kas ivritā mēģinot ieviest pretējo principu, tā mums tur stāstīja). Par to, vai dzimumu lietošana valodā kaut kā ir saistīta ar sievietes/ vīrieša lomām šajā sabiedrībā. Ja cepumu vietā uz galda būtu bijušas ikru maizītes un šņabis, pieļauju, sarunas būtu bijušas vēl jautrākas.
Visiem tīri labi patika mans stāsts par to, kā “sāls” ir mainījis dzimti latviešu valodā. Visi par to mazliet izsmejas, līdz vietējais krievu valodas profesors jautā, vai zinu, ka “kafija” krievu valodā ir “viņš”. Man, tāpat kā vairākiem klātesošajiem studentiem, kuriem krievu valoda nav dzimtā, tas ir pārsteigums. Esot pat tāda anekdote, ka rakstnieku savienības bufetē visi pasūtījuši kafiju “nepareizajā” dzimtē, līdz bufetnieci iepriecinājis gruzīns, kas palūdzis: odin kofe i ... odin bulka. Pirms gadiem gan valodnieki esot atļāvuši lietot “kofe” arī kā “ono”, tā stāsta profesors. Atnākot mājās, ielienu Google, par šo palasīt. Jā, 2009. gadā esot bijis tāds lēmums, tagad pareizas ir abas formas. Turpat blakus, citā Google izmestā lapā izlasu, ka … čai /tēja esot sieviešu dzimtas vārds. Nē, nu tam es nespēju noticēt! Rakstu Jevgēņijam (tam krievu profesoram), kas apstiprina, ka tās ir pilnīgas muļķības. Tāpat kā kofe, arī čai ir vīriešu dzimtes vārdi. Neitrāls ir tikai vino. Neticiet visam, ko atrodat Google!
Piektdienas vakara izklaidei, piemēram, aizgāju uz Russian, Eurasian & Polish Studies programmas organizēto semināru par dzimumu tēmu krievu valodā. Pētījumu jaunietis/jauniete bija taisījis tādā diezgan primitīvā līmenī, analizējot ierakstus krievu forumā, kur sazinās cilvēki, kuri nespēj īsti identificēties ar vienu dzimumu (bigender/ agender/neutrois/transgender utml.). Lai arī ne pie kādiem saturīgiem secinājumiem pētījuma rezultātā viņš/viņa (es joprojām nesaprotu, vai tas bija viņš vai viņa, godīgi) nonācis nebija, tēma piektdienas vakara sarunām bija gana izklaidējoša. Centrālais bija jautājums, kādas dzimtes un kādus darbības vārdu locījumus izvēlas sarunā cilvēks, kas nav skaidrībā pats par savu dzimumu. Mēs gan ātri aizklīdām sarunās par to, cik katra valoda vispār ir dzimum-neitrāla vai ne-neitrāla. Par piemēriem, kur “viņas” kļūst par “viņiem” jau tad, kad sieviešu bariņam pievienojas viens vīrietis (esot domas līderi, kas ivritā mēģinot ieviest pretējo principu, tā mums tur stāstīja). Par to, vai dzimumu lietošana valodā kaut kā ir saistīta ar sievietes/ vīrieša lomām šajā sabiedrībā. Ja cepumu vietā uz galda būtu bijušas ikru maizītes un šņabis, pieļauju, sarunas būtu bijušas vēl jautrākas.
Visiem tīri labi patika mans stāsts par to, kā “sāls” ir mainījis dzimti latviešu valodā. Visi par to mazliet izsmejas, līdz vietējais krievu valodas profesors jautā, vai zinu, ka “kafija” krievu valodā ir “viņš”. Man, tāpat kā vairākiem klātesošajiem studentiem, kuriem krievu valoda nav dzimtā, tas ir pārsteigums. Esot pat tāda anekdote, ka rakstnieku savienības bufetē visi pasūtījuši kafiju “nepareizajā” dzimtē, līdz bufetnieci iepriecinājis gruzīns, kas palūdzis: odin kofe i ... odin bulka. Pirms gadiem gan valodnieki esot atļāvuši lietot “kofe” arī kā “ono”, tā stāsta profesors. Atnākot mājās, ielienu Google, par šo palasīt. Jā, 2009. gadā esot bijis tāds lēmums, tagad pareizas ir abas formas. Turpat blakus, citā Google izmestā lapā izlasu, ka … čai /tēja esot sieviešu dzimtas vārds. Nē, nu tam es nespēju noticēt! Rakstu Jevgēņijam (tam krievu profesoram), kas apstiprina, ka tās ir pilnīgas muļķības. Tāpat kā kofe, arī čai ir vīriešu dzimtes vārdi. Neitrāls ir tikai vino. Neticiet visam, ko atrodat Google!
Cita starp, piektdien tiku arī pie padoma Mendeley lietošanas jautājumos. UMass bibliotēka rīkoja semināru-apmācību šīs programmas lietošanā. Uz apmācību bijām ieradušās 3 dāmas – vēl viena pētniece un viena phd studente. Sarunā ar 2 bibliotekārēm noskaidrojām lielāko daļu problēmjautājumu, savstarpēji padalījāmies pieredzē. Sanāca individuālas konsultācijas – principā tieši tas, kas bija nepieciešams. Nu man tikai vajag kādu IT speciālistu, kas uzprogrammētu kodiņu atsauču noformēšanai atbilstoši Latvijas Universitātes prasībām. Zinu pat, kur tas jādara (kur ir kodu paraugi/ pamati), tikai mazliet pašai prāta pietrūkst to izdarīt.
RSS Feed
