Šodien pierādījās patiesība - vari plānot, kā gribi, beigās lietas pašas sakārtojas. Bet nu zināms arī, ka neplānojot vispār, nekas arī nenotiks. Pierādījās arī otra patiesība - ceļveža turēšana somā, kā arī atbilstošu interneta lapu lasīšana (t.i. informācijas iegūšana) arī "on a go" ir būtiska, nekad neizpētīsi visu, mājās sēžot un plānojot (pat ja to dari).
Mūsu sākotnējais plāns bija agri celties un ar nomā paņemto auto braukt uz Punta Allen - ragu Sian Ka'an rezervātā. Tas ir dabas liegums ar mangrovēm, zivīm, iespējamu snurkulēšanu, izbraukumiem pa lagūnām un zvejnieku miestiņu galā. Attālums no Tulumas - ap 50 km.
Mēs uz Punta Allen neaizbraucām. Pat tajā virzienā nepakustējāmies (ja neskaita, ka no rīta aizvedām Annu uz jūrmalu sauļoties).
Mēs arī necēlāmies diez ko agri - vakar Solvitas dzimšanas dienas iesvinēšanas ietvaros ballīte ieilga līdz pavēlam vakaram (vai agram rītam?) un mošanās diez ko neveicās.
Mūsu sākotnējais plāns bija agri celties un ar nomā paņemto auto braukt uz Punta Allen - ragu Sian Ka'an rezervātā. Tas ir dabas liegums ar mangrovēm, zivīm, iespējamu snurkulēšanu, izbraukumiem pa lagūnām un zvejnieku miestiņu galā. Attālums no Tulumas - ap 50 km.
Mēs uz Punta Allen neaizbraucām. Pat tajā virzienā nepakustējāmies (ja neskaita, ka no rīta aizvedām Annu uz jūrmalu sauļoties).
Mēs arī necēlāmies diez ko agri - vakar Solvitas dzimšanas dienas iesvinēšanas ietvaros ballīte ieilga līdz pavēlam vakaram (vai agram rītam?) un mošanās diez ko neveicās.
Pa to laiku es beidzot internetā atradu lapu, kurā bija apraksts par Sian Ka'an "on your own", no kura izrietēja, ka parkam var piekļūt no divām pusēm - Punta Allan, uz kuru jākuļas pa briesmīgu ceļu 4 stundas, ar vidējo ātrumu ap 10 km/h, vai no Muyil, kas atrodas 20 km attālumā no Tulumas, uz Četumalas ceļa. Manas paģirainās draudzenes deleģē lēmuma pieņemšanu man un mēs dodamies ceļā - nevis uz pludmalēm, bet pastaigu cauri kārtējām drupām (ok, nu arī man pietiks!), cauri ēnainiem džungļiem pa glītu taciņu līdz pat lagūnai. Lagūnā stāv laivas, kas gatavas par 600 peso izvizināt tūrē, tomēr mēs savu lagūnas tūri jau esam dabūjušas Rio Lagartos, dažas no mums labprāt turas pie zemes, kas nekustās, un iespējamā laivas kompānija, ko pamanām blakus, skaļi komentē notiekošo mātes valodā. Paldies, nē. Ejam pa ēnaino taku atpakaļ.
Līdz šim plānā nākamais punkts bija doties uz to pašu Punta Allen pusi, jo tur it kā pa ceļam esot glītas tukšākas pludmales. Bet te nejauši, meitenēm (beidzot!) pārejot no Kolas uz alu un atdzīvojoties, rodas jautājums - kas ir Akumala? Izrādās - pilsētiņa citus 20 km no Tulumas. Tur esot super skaistas plumales, kāds ir dzirdējis. Dodamies turp! Kamēr braucu, Linda studē uz pakaļējā benķa nomesto LonelyPlanet un ziņo, ka pie Akumalas esot "kruta" lagūna. Nu kāpēc gan ne? Pludmali nomainām ar lagūnu (mēs taču it kā gribējām lagūnas redzēt?) un esam ne vien patīkami izbrīnītas, bet arī super apmierinātas. Pie lagūnas piekļuve komercializēta - ir gan "adventure tours" kantoris, gan vienkārši punkts, kur puiši iznomā inventāru un iekasē samaksu (300 peso no personas), bet ir ļoti civilizēti un katra peso vērts. Lagūna ir dzidra, neskatoties uz to, ka lāgiem tur ieveļas cilvēku pūļi, pilna dažādu zivju - lielu, mazu, vientuļnieču un bara zivju, kas daļa jau vairs nebaidās no cilvēkiem un peld kopā ar tiem. Ja ūdens nebūtu tik vēss un nepūstu spirgts vējiņš (ārā, šķiet, nav vairāk par grādiem 24-25), mēs tur būtu nodzīvojušās vēl ilgāk, bet pēc 2 stundu snurkulēšanas esam pārsalušas tā, ka trīcam. Sēžam saulītē sildīdamās, pļāpājam ar vietējo uzraugu Ivanu par dzīvi un viņa bijušo meiteni somieti, un saprotam, ka ūdenī vairs neielīdīsim. Man šī bija ceturtā snurkulēšanas pieredze (trešā bija vakar), Lindai - pirmā. Un ziniet, mums ļoti, ļoti patika! Kā allaž - lietas pašas salikās tieši tā, kā mums to visvairāk vajadzēja.
Baltās smiltis un palmas šodien neredzējām. Rīt būs lielāks atkalsatikšanās prieks!
Baltās smiltis un palmas šodien neredzējām. Rīt būs lielāks atkalsatikšanās prieks!
Tā mums sanāca ar to auto ņemšu, lai brauktu uz Punta Allen...
Te vietā būtu komentārs par Meksikas ceļiem; tie ir plaši, gana kvalitatīvi, taisni.. un aizmidzinoši. Nobraukājot šodien ar auto, nolemjam, ka mūsu izvēle par labu ADO ir bijusi pareiza - ja es brauktu ar Reini, būtu citādi, bet es no šo ievērojamo attālumu nostūrēšanas būtiski sagurtu.
Tad vēl viņiem ir guļošie policisti... dažādu rangu. Ir resnie priekšnieki - milzīgi ātrumvaļņi, uz kuriem zemāks auto var pat palikt; ir policistu spiriņas, kas vienkārši sakrata auto; tad ir tādi kārnie, kas ir kā zars ielas vidū. Un to ir sasodīti daudz!
Te vietā būtu komentārs par Meksikas ceļiem; tie ir plaši, gana kvalitatīvi, taisni.. un aizmidzinoši. Nobraukājot šodien ar auto, nolemjam, ka mūsu izvēle par labu ADO ir bijusi pareiza - ja es brauktu ar Reini, būtu citādi, bet es no šo ievērojamo attālumu nostūrēšanas būtiski sagurtu.
Tad vēl viņiem ir guļošie policisti... dažādu rangu. Ir resnie priekšnieki - milzīgi ātrumvaļņi, uz kuriem zemāks auto var pat palikt; ir policistu spiriņas, kas vienkārši sakrata auto; tad ir tādi kārnie, kas ir kā zars ielas vidū. Un to ir sasodīti daudz!
Pirms auto nodošanas iebraucam uzpildīties supermārketā. Kas pats par sevi nebūtu nekas īpašs, ja ārā ejot es nedzirdētu kādu repliku krieviski: "Un re, meitenes no Latvijas". Es paliku uz pauzes, bet tuvāk neko nenoskaidroju.
Kārtējo reizi arī kārtīgi pieēdāmies. Meksika šādā ziņā ir brīnišķīga - pat salīdzinoši dārgās vietās (ok, El asadero/ Grillētājs bija mid-range) milzīgi steiki maksā pusi no Rīgas cenas. Meitenes bija tā izsalkušas, ka uzklupa uzkodu tortiljām ar asajām mērcītām, kā rezultātā nespēja notiesāt savus tacos. Tāpēc gandrīz labi, ka mums bija jāatvadās no sava Golfa, kas uzticami mums bija šo diennakti kalpojis, un jādodas mājup kājām (es pat jau biju atkal pieradusi pie manuālās ātrumkārbas un sāku to pat izbaudīt - un še tev!)
Rītdienai plānu nav. Mēs solāmies darīt visu, ko gaviļniece vēlēsies. Nez, vai piedzīvojumiem, lai tie rastos, ir nepieciešami (kaut kādi) plāni?
Kārtējo reizi arī kārtīgi pieēdāmies. Meksika šādā ziņā ir brīnišķīga - pat salīdzinoši dārgās vietās (ok, El asadero/ Grillētājs bija mid-range) milzīgi steiki maksā pusi no Rīgas cenas. Meitenes bija tā izsalkušas, ka uzklupa uzkodu tortiljām ar asajām mērcītām, kā rezultātā nespēja notiesāt savus tacos. Tāpēc gandrīz labi, ka mums bija jāatvadās no sava Golfa, kas uzticami mums bija šo diennakti kalpojis, un jādodas mājup kājām (es pat jau biju atkal pieradusi pie manuālās ātrumkārbas un sāku to pat izbaudīt - un še tev!)
Rītdienai plānu nav. Mēs solāmies darīt visu, ko gaviļniece vēlēsies. Nez, vai piedzīvojumiem, lai tie rastos, ir nepieciešami (kaut kādi) plāni?
RSS Feed
